ĪSUMĀ:
- Pašvaldībām jāizstrādā civilās aizsardzības plāni, arī militāru draudu gadījumam.
- Realitātē liela daļa vietvaru piešķir naudu, taču izpratnes par kopainu īsti nav.
- Krāslava atvēlēja 2000 eiro plāna izstrādei.
- Jelgavas novads šogad civilās aizsardzības jomai atvēlēja 50 000 eiro.
- Valmieras novads šiem mērķiem atvēl 107 000, kas ir par 85 000 vairāk nekā pērn.
- Balvu novads summu neatklāj, taču uzsvēra – daudz strādāts pie uzkrājumiem.
- Liepājai un Dienvidkurzemes novadam jau ir kopīgs plāns, šogad papildu naudas nebūs.
- Problēmas par kopīgu izpratni atzīst arī IeM, strādāšot ar katru pašvaldību.
- Pašvaldību savienība: nepieciešama vienota krīzes vadības sistēma.
Jau pērn oktobrī stājās spēkā grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas paredz pašvaldību pienākumu izstrādāt civilās aizsardzības plānus, aptverot arī rīcību militāra apdraudējuma gadījumā.
Realitātē liela daļa vietvaru mehāniski piešķir līdzekļus, taču izpratnes par kopainu, kā rīkoties ārkārtas situācijās un kurš ko dara, īsti nav.
"Šogad pašvaldība jau ir iztērējusi 2000 eiro civilās aizsardzības plāna pārstrādei. Pagaidām tas uz šo brīdi ir viss," piemēram, norādīja Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Trūlis ("Apvienotais saraksts").
Jelgavas novada pašvaldība šogad civilās aizsardzības jomai no budžeta atvēlējusi 50 000 eiro.
"Mēs šogad plānojam ģeneratoru nomaiņas, bet uz priekšu mums, protams, tāpat ir jādomā par kaut kādu minimālu pārtikas krājumu, par noteiktu gultasvietu iespēju un nepieciešamā inventāra iegādi," atzina Jelgavas novada pašvaldības priekšsēdētājs Madars Lasmanis ("Latvijas attīstībai").
Turpretī Valmieras novads šiem mērķiem šogad atvēl 107 000, kas ir par 85 000 vairāk nekā aizvadītajā gadā.
"Mums ir izveidots arī civilās aizsardzības un ugunsdzēsības dienests Valmieras novadā. Arī ugunsdzēsējiem ir jābūt visiem materiāltehniskajiem līdzekļiem, ir jābūt kārtībā auto. Mēs jau piedalāmies esošajās mācībās. Droši vien mācības būs arī šogad," klāstīja Valmieras novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums ("Jaunā Vienotība").
Tuvāk pierobežai Balvu novada pašvaldībā precīzu summu par to, cik daudz no budžeta ir atvēlēts civilajai aizsardzībai, domes priekšsēdētājs gan neatklāja, taču sacīja, ka daudz tiek strādāts pie uzkrājumu veidošanas.
"Mēs esam, izveidojuši krājumus tur, kur tas ir nepieciešams, lielākus, nekā prasa normatīvie akti," stāstīja Balvu novada pašvaldības priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija).
Viņš arī uzsvēra, ka "NATO sabiedrotajiem ir ļoti laba, augstā līmenī izlūkošanas sistēma, un mani kā pašvaldības vadītāju un civilās aizsardzības komisijas vadītāju ļoti savlaicīgi brīdina par iespējamiem riskiem, un mēs veicam aktivitātes".
Otrā Latvijas pusē, Liepājā, jau pērn kopā ar Dienvidkurzemes novada pašvaldību izstrādāja kopīgu civilās aizsardzības plānu, kas izmaksāja aptuveni 30 000 eiro.
Tomēr Liepājā šogad nekādi papildu līdzekļi civilajai aizsardzībai nav paredzēti, paļaujoties uz rezerves fondu.
"Realitātē mēs šo rezerves fondu esam iedarbinājuši līdz šim divos konkrētos gadījumos, kas ir Covid-19 jautājumi un Ukrainas bēgļu jautājumi. Tas ir tas spilvens, kas ir ārkārtas gadījumos paredzēts pilsētas budžetā," skaidroja Liepājas valstspilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija).
Principā neviena pašvaldība nevarēja atbildēt, kādas konkrētas rīcības tiek izstrādātas, lai labāk apmācītu savus darbiniekus, kā rīkoties ārkārtas gadījumos, lai sniegtu iedzīvotājiem palīdzību.
To, ka tā ir problēma, atzina arī Iekšlietu ministrijā. Tiesa, šobrīd civilās aizsardzības plāns ir izstrādāts vien teorētiskā līmenī, prakse sekošot vēlāk.
"Mēs strādāsim ar katru konkrēto pašvaldību, lai izstrādātu specifisku plānu, kas der šim specifiskam novadam, un arī, protams, ka mēs strādāsim pie materiāltehnisko resursu iegādes, bet ir svarīgi apzināties, kas ir nepieciešams," uzsvēra Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārais sekretārs Igors Rajevs ("Apvienotais saraksts").
Kad šis plāns būs reāli gatavs, Rajevs atbildēt nevarēja.
Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienība pirms mēneša rīkoja sanāksmi, kur apkopoja pašvaldību vadītāju viedokļus par to, kādi stratēģiski jautājumi būtu jārisina civilās aizsardzības jomā.
"Mums nevajag finansējumu militārās sadaļas plānam. Mums nevajag finansējumu plāniem un papīram. Mums vajag finansējumu, lai pašvaldībās strādātu profesionāli cilvēki, civilās aizsardzības struktūrās. Tam vajag finansējumu! Un tam vajag finansējumu gan valsts sadaļā, kur nav paredzēti līdzekļi, gan arī pašvaldībā," sacīja Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš.
Latvijas Pašvaldību savienība norāda, ka viens no svarīgākajiem soļiem būtu vienotas krīzes vadības sistēmas izveide un augsta līmeņa kompetences centra dibināšana, kas atbildētu par sistēmas ieviešanu un uzturēšanu, jo šobrīd šādas sistēmas Latvijā nav.
