ĪSUMĀ:
- Stratēģija definē galvenos nacionālās kiberdrošības politikas rīcības virzienus un identificē nākotnes izaicinājumus.
- Līdz 1. maijam Aizsardzības ministrija nāks klajā ar praktisku darbu sarakstu par stratēģijas ieviešanu.
- Stratēģijas īstenošanai no Aizsardzības ministrijas budžeta paredzēti vairāk nekā 20,4 miljoni eiro.
- Nacionālā kiberdrošības politikas mērķis līdz 2026. gadam – stiprināt kibertelpu un veicināt sabiedrības izpratni par draudiem tajā.
Stratēģija definē galvenos nacionālās kiberdrošības politikas rīcības virzienus, raksturo Latvijas kiberdrošības situāciju, kā arī identificē nākotnes izaicinājumus.
Līdz 1. maijam Aizsardzības ministrija nāks klajā ar praktisku darbu sarakstu par kiberdrošības stratēģijas ieviešanu, otrdien pēc valdības sēdes sacīja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība).
Mūrniece sacīja, ka plānots attīstīt kiberaizsardzības spējas, paaugstinot noturību pret kiberuzbrukumiem un veicinot sabiedrības izpratni par draudiem kibertelpā, definējot šādas prioritātes: aizsardzība, atturēšana un attīstība:
"Mūsu reģionā līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā strauji pasliktinājusies drošības situācija. Krievijas radītais apdraudējums nav tikai militārs. Turpina pieaugt arī Krievijas radītais hibrīdais apdraudējums, kas papildina Krievijas konvencionālos militāros draudus. Tāpēc Latvijas uzdevums ir stiprināt kiberdrošību, gan uzlabojot kiberdrošības pārvaldību un veicinot starptautisko sadarbību, gan ceļot sabiedrības izpratni un stiprinot institūciju reaģēšanas un rīcības spējas."
Arī visaptverošās valsts aizsardzības sistēmā, kur katram – gan valstiskai, gan nevalstiskai organizācijai, kā arī privātajam sektoram un iedzīvotājiem – ir noteikta loma krīzes situācijā, kiberdrošība ieņem arvien lielāku lomu, norādīja Aizsardzības ministrijā.
Stratēģijā iekļauto rīcības virzienu īstenošanai no Aizsardzības ministrijas budžeta paredzēti 20 465 449 eiro. Tāpat identificēts arī finansējuma apjoms vairākiem projektiem, taču tā apjoms un sadalījums pa gadiem ir informācija dienesta vajadzībām.
Aizsardzības ministrijas izstrādātās nacionālās kiberdrošības politikas mērķis laika periodā līdz 2026. gadam ir stiprināt Latvijas kibertelpas drošību, attīstot kiberaizsardzības spējas, paaugstinot noturību pret kiberuzbrukumiem un veicinot sabiedrības izpratni par draudiem kibertelpā.
Mērķa sasniegšanai ir noteikti pieci rīcības virzieni – kiberdrošības pārvaldības pilnveidošana, kiberdrošības veicināšana un izturētspējas stiprināšana, sabiedrības izpratne, izglītība un pētniecība, starptautiskā sadarbība un tiesiskums kibertelpā, kā arī kibernoziedzības novēršana un apkarošana.
Mūrniece skaidroja: "Kiberdrošības stratēģija pievēršas arī sabiedrības izglītošanai par dažādiem kiberapdraudējumiem, savi apdraudējumi jauniešiem, savi apdraudējumi vidējai paaudzei un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Un arī Krievijas karš Ukrainā ir licis paraudzīties uz kiberdrošību, arī kā uz vienu no valsts aizsardzības veidiem."
Aizsardzības ministre valdības sēdē sacīja, ka lielākā daļa iedzīvotāju jeb 70% uzskata, ka viņi nav pakļauti kiberdrošības riskam. Taču tā ir maldīga drošības sajūta, jo ik gadu no iedzīvotājiem tiek izkrāpti desmitiem miljoni eiro. Tas esot viens no iemesliem, kāpēc Latvijā ir nepieciešama kiberdrošības stratēģija.
Kiberdrošības stratēģija ir izstrādāta sasaistē ar jomas aktuālajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī ņemti vērā nacionālie digitālās politikas plānošanas dokumentos ietvertie attīstības virzieni, ar mērķi nodrošināt saskanīgu Latvijas digitālo un kiberdrošības attīstību.
KONTEKSTS:
Saeimai apstiprinot 2023. gada valsts budžetu, prioritārajam virzienam "Drošība" 2023., 2024. un 2025. gadā ir paredzēts papildu finansējums vairāk nekā 1,1 miljarda eiro apmērā, tostarp ārpus fiskālās telpas vienreizējām investīcijām valsts drošības dienestu un spēju stiprināšanai 2023. gadam plānoti 354,1 miljons eiro (0,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), 2024. gadam – 384,5 miljoni eiro (0,9% no IKP) un 2025.gadam – 350,6 miljoni eiro (0,7% no IKP).
Papildu izdevumi vidējā termiņa budžetā paredzēti arī kiberdrošības stiprināšanai, kā arī iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējumu gadījumā, kam paredzēts 40,1 miljons eiro.
Valdība jau pērnā gada 7. jūnijā apstiprināja Aizsardzības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par valsts kiberdrošības pārvaldības uzlabošanu" un no 2023. gada 1. janvāra ir uzsākta kiberdrošības pārvaldes reformas ieviešana un Nacionālā kiberdrošības centra izveide, kura darbību nodrošinās Aizsardzības ministrija un Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv". Nacionālais kiberdrošības centrs kopīgi ar Satversmes aizsardzības biroju veidos valsts kiberdrošības pārvaldības sistēmas kodolu.
