Dzalbs norādīja uz iniciatīvu digitalizēt informāciju par iedzīvotāju vakcināciju. "Mums nav cilvēka, kas ar to nodarbosies. Tāpēc mēs kā asociācija uzreiz varam pateikt politikas veidotājiem, ka mēs nevarēsim šo iniciatīvu realizēt," atzina ārsts.
Šoruden ārsti varētu būt izvēles priekšā: vakcinēt vai ievadīt datus, vai samazināt vakcināciju un vienlaikus atvēlēt resursus darbam ar datiem. "Mums tomēr ir jāizvēlas par labu pacientiem," sacīja mediķis.
Viņaprāt, ģimenes medicīna Latvijā nonākusi līdz tam, ka nākas aizvien vairāk domāt par prioritātēm. "Mēs vairs nespējam nodrošināt visu pakalpojumu klāstu. Bet mēs runājam par visakūtākajiem, visslimākajiem, tiem, kas kaut kur nav tikuši, tiem, kam operācijas vajadzīgas," sacīja Dzalbs, atzīstot, ka tas nozīmētu pacientu šķirošanu.
Un šādā situācijā neatliek ne laika, ne finanšu slimību profilaksei. "Mēs tad varam celt slimnīcas, likt gultas un ventilatorus, un celt jaunus korpusus. Tie piepildīsies. Jo primārajai aprūpei diemžēl nav resursu, lai tiktu galā ar šo pacientu pieplūdumu un aprūpētu viņus pienācīgi un kvalitatīvi," sacīja Dzalbs.
To, ka iedzīvotājiem nepieciešamība pēc ģimenes ārstiem un attiecīgi to slodze pieaug, atzina arī Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Ortveina ("Apvienotais saraksts"). To ietekmē gan Covid-19 masveidīga pārslimošana, gan Latvijas iedzīvotāju novecošana.
"Cilvēku varbūt mums vairāk nepaliek, bet vajadzības kļūst lielākas," sacīja Ortveina.
Risinājumus viņa saskatīja primārās veselības aprūpes digitalizēšanā, kā arī dot iespēju ģimenes ārstiem, kuri to vēlas, apvienoties kopīgās praksēs, paradot viņu darbu efektīvāku.
KONTEKSTS:
Lai gan veselības jomai šā gada budžetā atvēlēti papildus līdzekļi, no kuriem vislielāko daļu paredzēts novirzīt mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai, taču nozare uzskata, ka papildus tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro. Slimnīcu biedrība un mediķu arodbiedrība prasīja Saeimai rast papildu naudu, brīdinot, ka augustā, septembrī var nākties slēgt plānveida pacientu pieņemšanu.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") atzina, ka šī gada budžetā veselības aprūpe un labklājība nav pienācīgi finansētas, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm.
Tikmēr vairāk nekā 120 ģimenes ārstu apsver iespēju pārtraukt līgumattiecības ar valsti, liecina Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas nesen veiktā aptauja. Prasību ģimenes ārstu praksēm šogad ir vairāk, taču naudas – mazāk.