Lielākā daļa bērnu obligātās izglītības vecumā, kas nav reģistrēti nevienā Latvijas skolā, ir ārvalstīs dzīvojošie. Izbraucēji ne vienmēr reģistrējas, tāpēc Latvijai vēstniecībās ir grūtības uzzināt, vai uz ārzemēm izbraukušie bērni saņem kvalitatīvu izglītību. Saeimas Pieprasījumu komisija trešdien nolēma lūgt Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomei izvirzīt šo jautājumu kā prioritāru.
Šobrīd Latvijā ir 14 173 skolas vecuma bērnu, kas nav reģistrēti nevienā mācību iestādē. No tiem 12 218 ir devušies uz ārvalstīm, liecina pašvaldību sniegtā informācija Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD).
„Lielākā daļa to bērnu, kas nav reģistrēti, ir izbraukuši no valsts. Diemžēl šobrīd mums nav informācijas par to, vai šiem bērniem, esot ārvalstīs, tiek nodrošināta izglītība. Pēdējos gados tomēr to bērnu skaits, kuri ir izbraukuši no valsts, ir palielinājies. Ja mēs salīdzinām ar 2010. gadu, kad tie bija apmēram 5,5 tūkstoši, tad tagad tie ir 12 [tūkstoši],” stāsta IKVD vadītāja Inita Juhņēviča.
Samazinājies ir to bērnu skaits, par kuriem pašvaldībām nav nekādas informācijas. Šobrīd tie ir 400 bērnu. Arī kopumā nereģistrēto bērnu skaits ir palicis mazāks, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa novērojusi, ka labāk organizēta ir informācijas apmaiņa. Tomēr daudz laika un darba tiktu ietaupīts, ja vecāki informētu par aizbraukšanu. Joprojām nākas klauvēt pie aizslēgtām durvīm un meklēt kaimiņus, lai uzzinātu, kur palicis pašvaldības bērns. „Pie tā, ka mums faktiski nav robežu un ir brīva darbaspēka kustība, mēs nevaram aizliegt cilvēkiem pārvietoties. Tas vairāk balstās uz vecāku godaprātu, arī uz viņu informētību par to, ka, pirms doties projām, ja bērnam ir atrasta skola citā valstī, darīt to zināmu Latvijā būtu viņu pienākums,” saka Rieksta-Riekstiņa.
Viena no iespējām, kā iegūt Latvijas izglītību, dzīvojot ārvalstīs, ir tālmācības programmas. Piemēram, Rīgas tālmācības vidusskolā var mācīties no 7. līdz 12. klasei. Sākotnēji skola cerēja lielākoties piesaistīt latviešu bērnus no Īrijas un Anglijas „Pirmie studenti nāca tieši no tiem aizbraucējiem, bet turpmākajos gados situācija ļoti strauji mainījās,” stāsta skolas direktors Edgars Grīnis. Šobrīd skolā mācās vien 15 ārzemēs dzīvojošie nepilngadīgie, pārsvarā sportisti un modeles. Peļņā aizbraukušo vecāku bērni izvēloties mācīties vietējās skolās. „Es domāju, ka viņi grib integrēties tajā vidē, un, otrkārt, ko esam ievērojuši no tiem dažiem, kas kaut kad atgriežas pie mums ar ārzemju dokumentiem, ko iesniedz, - ka kaut kā tur tā izglītības sistēma liekas brīvāka. Mums viss ir ļoti reglamentēts, ļoti noteikts. Varbūt arī tāpēc viņi izvēlas mācīties tur,” spriež tālmācības skolas direktors.
Daļu skolās nereģistrēto skaitu veido bērni ar nopietnām veselības problēmām. 2010. gadā bija 199 bērni invalīdi, kas nav reģistrēti nevienā mācību iestādē. Pērn šādu bērnu bija 12. „Ikvienam bērnam ir tiesības uz izglītību, un tā kā šie bērni nevar iegūt izglītību izglītības iestādē un apgūt tradicionālas programmas, viņiem ir nepieciešams katram savs individuāls plāns. Ne vienmēr vecāki to izprot un novērtē, un ne vienmēr arī pašvaldības speciālisti ir informēti.”
Izglītības kvalitātes dienestā gan nav datu par to, cik ir tādu bērnu, kas ir reģistrēti skolās, bet mācības neapmeklē. Šī problēma ir tikpat nozīmīga, tāpēc šobrīd dati tiekot apkopoti un rezultāti gaidāmi aprīlī, pastāstīja Inita Juhņēviča.
