CVK dati liecina, ka vēlēšanu iecirkņos nobalsojuši 834 968 jeb 54,13% vēlētāju, savā atrašanās vietā - 18 423 jeb 1,19%, savukārt iespēju iepriekš nodot balsi glabāšanā izmantoja 63 342 jeb 4,11% balsstiesīgo.

Aktīvākie vēlētāji bijuši Vidzemē, kur nobalsoja 262 572 jeb 66,26% balsstiesīgo, Kurzemē nobalsoja 114 977 jeb 63,85%, Zemgalē nobalsoja - 129 158 jeb 62,72%, Latgale - 111 319 jeb 57,14%, bet Rīgā - 298 568 jeb 52,82%, no tiem ārzemēs - 26 189.

Aktīvākie vēlētāji bija Saulkrastu novadā (83,9%), Ķekavas novadā (74,89%) un Ādažu novadā (73,99%), bet viszemākā aktivitāte reģistrēta Ludzas novadā (53,64%), Augšdaugavas novadā (52,15%) un Rēzeknes novadā (50,05%)

Līdz šim Saeimas vēlēšanās zemākā vēlētāju aktivitāte bija 13. Saeimas vēlēšanās, kurās piedalījušies 845 196 balsstiesīgie jeb 54,6%. Arī 12. Saeimas vēlēšanās, kurās piedalījās 912 349 vēlētāju jeb 58,78% no balsstiesīgajiem, bija toreiz zemākā aktivitāte parlamenta vēlēšanās. 

Satversmes sapulci 1920. gadā vēlēja 84,9% balsstiesīgo. 1. Saeimas vēlēšanās 1922. gadā piedalījās 82,2% balsstiesīgo, 2. Saeimas 1925. gadā – 74,9%, 3. Saeimas 1928. gadā – 79,4%. Savukārt 4. Saeimas vēlēšanās 1931. gadā piedalījās 80% balsstiesīgo.

Viszemākā jebkad vēlēšanās reģistrētā aktivitāte bija 2014. gadā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kurās piedalījās 443 453 jeb 30,12% balsstiesīgo vēlētāju, un tas bija zemākais rādītājs, salīdzinot ar visām EP, pašvaldību un Saeimas vēlēšanām kopš neatkarības atgūšanas. 

Tiesa, pagājušā gada pašvaldību vēlēšanās aktivitāte bija tikai nedaudz augstāka – 34,01%, un arī tā bija zemākā vēlētāju iesaiste pašvaldību vēlēšanās kopš neatkarības atgūšanas.