CVK dati liecina, ka vēlēšanu iecirkņos nobalsojuši 827 766 jeb 53,67% vēlētāju, bet iespēju iepriekš nodot balsi glabāšanā izmantoja 63 342 jeb 4,11% balsstiesīgo.
Aktīvākie vēlētāji bijuši Vidzemē, kur nobalsoja 262 623 jeb 66,27% balsstiesīgo, bet zemākā vēlētāju aktivitāte bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 292 092 jeb 51,67% vēlētāju.
Kurzemē vēlēšanās nobalsojuši 115 055 jeb 63,89% balsstiesīgo, Zemgalē – 128 692 jeb 62,49%, bet Latgalē – 111 325 jeb 57,14%.
Visaktīvākie vēlētāji bijuši Saulkrastu novadā (83,27%), Ķekavas novadā (74,89%) un Ādažu novadā (70,98%), bet viszemākā aktivitāte reģistrēta Rēzeknes novadā (50,2%), Olaines novadā (51,85%) un Augšdaugavas novadā (52,17%).
Līdz šim Saeimas vēlēšanās zemākā vēlētāju aktivitāte bija 13. Saeimas vēlēšanās, kurās piedalījušies 845 196 balsstiesīgie jeb 54,6%. Arī 12. Saeimas vēlēšanās, kurās piedalījās 912 349 vēlētāju jeb 58,78% no balsstiesīgajiem, bija toreiz zemākā aktivitāte parlamenta vēlēšanās.
Satversmes sapulci 1920. gadā vēlēja 84,9% balsstiesīgo. 1. Saeimas vēlēšanās 1922. gadā piedalījās 82,2% balsstiesīgo, 2. Saeimas 1925. gadā – 74,9%, 3. Saeimas 1928. gadā – 79,4%. Savukārt 4. Saeimas vēlēšanās 1931. gadā piedalījās 80% balsstiesīgo.
Viszemākā jebkad vēlēšanās reģistrētā aktivitāte bija 2014. gadā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kurās piedalījās 443 453 jeb 30,12% balsstiesīgo vēlētāju, un tas bija zemākais rādītājs, salīdzinot ar visām EP, pašvaldību un Saeimas vēlēšanām kopš neatkarības atgūšanas.
Tiesa, pagājušā gada pašvaldību vēlēšanās aktivitāte bija tikai nedaudz augstāka – 34,01%, un arī tā bija zemākā vēlētāju iesaiste pašvaldību vēlēšanās kopš neatkarības atgūšanas.