Viena no versijām ir tāda, ka meitene tur rakājās pa miskastēm. Tas arī bijis viņas darbs – pārdot atrastās lietas un atdot naudu tā sauktajam saimniekam. Tas arī piesaistīja apkārtējo uzmanību. Viņa raudāja un bija slikti ģērbta.
Vecāki uz ārvalstīm meiteni palaida paši. Sākumā bija domāts, ka viņa piepelnīsies tur vasarā. Skotijā jau dzīvoja viņas radiniece. Sākoties skolai, meitene neatgriezās.
„Vecākiem tas bija šoks. Jo viņi sazinājās ar viņu un viņa neteica, ka klātos slikti,” saka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Laila Rieksta – Riekstiņa.
Meiteni atklāja plašas operācijas laikā, kad kopumā tika atbrīvoti 40 paverdzināti cilvēki. Lielākā daļa no viņiem bija poļi. Par meitenes paverdzināšanu apsūdzības izvirzītas diviem cilvēkiem. Trešais aizdomās turētais – nepilnus 40 gadus vecs vīrietis no Latvijas - aizbēdzis no Glāzgovas. Viņu meklē Interpols. „Vecākiem būtu jāpārdomā, vai var tā laist nepilngadīgu bērnu vienu pašu,” saka Rieksta – Riekstiņa.
Organizācijā patvērums “Droša māja”, kas palīdz Latvijā atgriezties cilvēkiem, kuri pret savu gribu ārzemēs fiziski vai seksuāli cietuši, skaidro, ka cilvēku tirdzniecības tīklos cilvēki nereti nokļūst, to pat neapzinoties. „Visbiežāk viņiem nevis atņem dokumentus, bet padara bezpalīdzīgus, piemēram – bez iztikas līdzekļiem (..) Cilvēks ir aizņēmies naudu, un viņam neizmaksā. Un tad viņš kļūst atkarīgs no saimnieka un tādā kā parādu jūgā. Un tad ar viņu var manipulēt,” stāsta biedrības „Patvērums „Drošā māja”” valdes priekšsēdētāja Sandra Zalcmane.
Kaut notiek dažādas sabiedrību izglītojošas kampaņas, cilvēku tirdzniecības apjomi nemazinās. Pērn policija sākusi piecus kriminālprocesus par cilvēktirdzniecību, astoņus procesus par nosūtīšanu seksuālai izmantošanai un sešus kriminālprocesus par fiktīvām laulībām. Skotijā paverdzinātā meitene atgriezusies savā skolā Latvijā. Skoti viņu uz Latviju nosūtīja tikai tad, kad Bāriņtiesas un Sociālā dienesta darbinieki apsekoja ģimeni un secināja, ka atgriezties ir droši.
