ĪSUMĀ:
- Latvija ir apņēmusies samazināt SEG emisijas un panākt klimatneitralitāti, bet mērķtiecīgi neizmanto tam paredzēto naudu.
- Latvijai EKII līdzekļi pieejami kopš 2012. gada. Līdz 2024. gada sākumam saņemti 489 miljoni eiro, izlietoti 169 miljoni eiro.
- Visi līdz šim īstenotie EKII projektu konkursi ir ar salīdzinoši zemu izmaksu efektivitāti.
- Ilgstoši neizlietojot pieejamo naudu, tās vērtība ir samazinājusies jau par 70 miljoniem eiro.
- Klimata un enerģētikas ministrija šo naudu nepiedāvā citām ministrijām, kaut gan arī tās tiecas uz klimata mērķiem.
- Ministrijā trūkst caurskatāmības par finansējuma izlietojumu un atlikumu.
Katru gadu palielinās administratīvie izdevumi, kas finansēti no EKII. EKII administrācijas izdevumi 2023. gadā bija 3 miljoni eiro, bet 2024. gadā plānoti 4,7 miljonu eiro apmērā.
Emisijas kvotu izsolīšanas instruments ir līdzekļi, kas iegūti no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas, un kuri ir novirzāmi pasākumiem klimata mērķu sasniegšanas veicināšanai. Emisijas kvota ir pieļāvums emitēt SEG, ko uzņēmumiem un valstīm piešķir Eiropas Savienība, lai ierobežotu emisijas un cīnītos pret klimata pārmaiņām.
"Klimata politikas mērķus nav iespējams sasniegt bez finanšu investīcijām. Vienlaikus ir jāapzinās, ka finanšu resursi ir ierobežoti un tāpēc ir nepieciešams izvērtēt optimālos resursu ieguldīšanas risinājumus. Jau pirms septiņiem gadiem, vērtējot klimata pārmaiņu samazināšanai paredzēto līdzekļu izlietojumu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) un EKII ietvaros, secinājām, ka tie tiek ieguldīti neefektīvos projektos. Tolaik sniegtais ieteikums par prioritāri atbalstāmo pasākumu noteikšanu, balstoties uz izmaksu efektivitātes aprēķiniem, netika ieviests.
Diemžēl iepriekšējā pieredze nav ņemta vērā un attiecīgi nav izmantota darbības efektivitātes paaugstināšanai.
Arī šī revīzija liecina, ka joprojām nav veikta datos balstīta EKII pasākumu atlase," norādīja Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.
Kā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" skaidroja valsts kontrolieris Edgars Korčagins, ja daudzās jomās Latvijā runājam par līdzekļu nepietiekamību, tad klimata mērķu sasniegšanai līdzekļi ir, to ir daudz, bet tie netiek likti lietā:
"Kā "Sprīdītī" teica – tā nauda vienkārši "žāvējas". Tas ir tas, kas rada satraukumu.
Jo, pirmkārt, mēs nevirzāmies pietiekami ātri uz klimata mērķu sasniegšanu, kas var rezultēties valstij ar sankcijām, otrkārt, nauda vienkārši zaudē vērtību, kaut vai inflācijas ietekmē." Sankcijas par mērķu neizpildi ierasti ir miljonos eiro mērāmas.
Projektu konkursi ar zemu izmaksu efektivitāti
Īstenotie EKII projektu konkursi nav bijuši izmaksu efektīvi. 2017. gadā Valsts kontroles lietderības revīzijā secināts, ka pirmie divi EKII projektu konkursi ir ar 35 reizes zemāku izmaksu efektivitāti nekā vidēji visi iepriekš īstenotie KPFI projektu konkursi.
Šajā revīzijā konstatēts, ka, neskatoties uz iepriekšējās revīzijas izgaismotajiem trūkumiem, vēlāk tika izsludināti vēl divi līdzīga veida projektu konkursi, kuru izmaksu efektivitāte bija vidēji pat septiņas reizes zemāka nekā iepriekšējā revīzijā kritizētajiem pasākumiem. Salīdzinot visu līdz šim īstenoto astoņu EKII projektu konkursu izmaksu efektivitāti ar citu klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu izmaksu efektivitāti, redzams, ka
visi līdz šim īstenotie EKII projektu konkursi ir ar salīdzinoši zemu izmaksu efektivitāti – tie ir par 14 līdz pat 88 reizēm dārgāki nekā citi klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi.
Turklāt arī turpmākie no EKII līdzekļiem līdzfinansējamie pasākumi Klimata un enerģētikas ministrijas 2024. gadā aktualizētajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ir noteikti bez to izmaksu efektivitātes izvērtējuma.
Kā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" skaidroja Vilka, izmantojot finansējumu, nav skaidras prioritātes, kam to izmantot, lai gūtu pēc iespējas lielāku izmešu mazināšanas efektu:
"Tas, ka šie līdzekļi netiek izmantoti, nozīmē, ka mēs mērķtiecīgi nevirzāmies uz tiem mērķiem, ko esam nosprauduši. Nevirzoties uz šiem mērķiem, mēs arī krājam soda sankcijas. Attiecīgi līdzekļi būs jāgulda nevis mērķtiecīgās rīcībās, no kā mums visiem labums, bet, iespējams, maksājot sodus. Un arī šo līdzekļu vērtība zūd. Pēc mūsu aplēsēm, tāpēc, ka mēs esam iekrājuši šādu lielu atlikumu, mēs jau esam zaudējuši apmēram 70 miljonus eiro. Otrs aspekts – arī, izmantojot līdzekļus, mums nav skaidras prioritātes, kam mēs izmantojam un tiešām, ka mēs gūstam pēc iespējas lielāku šo izmešu mazināšanas efektu."
Viņa minēja, ka, piemēram, vairākkārt finansējums piešķirts arhitektūras pieminekļu atjaunošanai, lai gan ievērojami efektīvāk būtu naudu ieguldīt dzīvojamo māju siltināšanā, dažādu funkcionālo ēku siltināšanā, arī dabas un lauksaimniecības teritoriju atjaunošanā.
Pieejamie līdzekļi netiek izmantoti savlaicīgi
Pieejamie EKII līdzekļi netiek savlaicīgi izmantoti klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu īstenošanai. Līdz 2023. gada beigām Latvijā no pieejamā EKII finansējuma – 489 miljoni eiro – ir izlietoti tikai 34% jeb 169 miljoni eiro.
Ātrāka SEG emisijas samazinošu pasākumu īstenošana ir izmaksu efektīvāka, tomēr EKII finansējums tiek izmantots tikai četru līdz sešu gadu laikā pēc tā saņemšanas.
Valsts kontroles aplēses liecina, ka, ilgstoši neizmantojot pieejamo EKII finansējumu, līdz 2023. gada beigām tā vērtība ir samazinājusies jau par 70 miljoniem eiro.
Tādējādi nav izmantota iespēja īstenot pasākumus, kas SEG emisijas samazinātu vidēji par 9012 tonnām gadā. Turklāt tikai 86 miljoni eiro jeb 51% no izlietotā EKII finansējuma ir izmantots SEG emisiju samazinošu pasākumu īstenošanai, bet 76 miljoni eiro jeb 45% – izmantots atbalstam elektroenerģijas galalietotājiem – pasākumam, kas nav radījis SEG emisiju samazināšanos.
Klimata un enerģētikas ministrija ir norādījusi uz ierobežotu kapacitāti jaunu projektu konkursu sagatavošanai, kas kavē EKII finansējuma izlietošanu. Tomēr tā nav piedāvājusi nozaru ministrijām iespēju izmantot pieejamo EKII finansējumu un iesaistīties, lai arī tās ir norādījušas uz finansējuma nepieciešamību un gatavību iesaistīties jaunu projektu konkursu nolikumu izstrādē par to atbildībā esošajām jomām.
Izdevumi pieaug, bet rezultātu nav
Izdevumi EKII administrēšanai pieaug, taču rezultatīvie rādītāji nemainās. Neskatoties uz to, ka EKII finansējuma izlietojuma līmenis Latvijā ir četras reizes zemāks nekā Eiropas Savienības dalībvalstīs kopumā, EKII administrēšanas izdevumi pēdējos gados ir pieauguši – 2023. gadā līdz 3,1 miljonam eiro, kas, salīdzinot ar 2022. gadu, ir gandrīz trīs reizes vairāk, bet 2024. gadā tie ir par 54% lielāki nekā 2023. gadā un veido 4,7 miljonus eiro.
Piebilstams, ka no 2023. gada EKII administrācijas finansējums ir paredzēts 26 amata vietām, kas ir par 10 vairāk nekā 2022. gadā.
No šī finansējuma atlīdzību izmaksā ne tikai ar klimata jomu tieši saistītajiem darbiniekiem,
bet 100% apmērā arī citiem Klimata un enerģētikas ministrijas darbiniekiem, piemēram, valsts sekretāram, ministra biroja vadītājam un parlamentārajam sekretāram.
Ņemot vērā šogad Ministru kabineta atbalstīto 21 jaunas amata vietas izveidi Klimata un enerģētikas ministrijā, sagaidāms, ka no EKII finansētie atlīdzības izdevumi, kā arī kopējie administrēšanas izdevumi turpinās pieaugt.
Ministrijā trūkst caurskatāmības; sabiedrības iesaiste formāla
Trūkst caurskatāmības un sabiedrības iesaistes. Lai gan Klimata un enerģētikas ministrijai katru gadu līdz 1. aprīlim jāiesniedz Ministru kabinetam informatīvais ziņojums par izsoļu ieņēmumu izmantošanu iepriekšējā gadā, tajā skaitā par panākto SEG emisijas samazinājumu, tomēr līdz novembrim informatīvais ziņojums par 2023. gadu vēl nav iesniegts.
Savukārt iepriekšējo gadu ziņojumos nav sniegta pilnīga informācija.
Piemēram, ziņojumā par 2022. gadu nav sniegta informācija par vienreizējā pasākumā atbalstam elektroenerģijas galalietotājiem izlietotajiem 76 miljoniem eiro jeb 82% no EKII 2022. gadā izlietotā finansējuma. Turklāt nevienā ziņojumā nav informācijas par pieejamo EKII atlikumu.
Sabiedrības iesaiste EKII efektivitātes pilnveidošanā ir formāla. Lai gan ir izveidota EKII konsultatīvā padome, kuras mērķis ir sekmēt EKII līdzekļu izlietojuma caurredzamību un iesaistīt sabiedrības pārstāvjus EKII vadības un īstenošanas uzraudzībā, tā nav sasaukta jau vairāk nekā sešus gadus.
Līdz ar to secināms, ka lēmumi par EKII finansējuma izlietojumu ir pieņemti bez sabiedrības līdzdalības, nenodrošinot dažādu interešu balansu lēmumu pieņemšanas procesā.
Revīzijā Klimata un enerģētikas ministrijai sniegti četri ieteikumi, kurus ieviešot visi EKII pasākumi tiks atlasīti, balstoties uz izmaksu efektivitātes aprēķiniem; izmaksu efektivitāte atlasītajos prioritārajos EKII pasākumos uzlabosies vismaz par 30 %, salīdzinot ar līdzšinējo izmaksu efektivitāti; no EKII finansējuma apmaksājamo administrācijas izdevumu apmērs nepārsniegs 7% no EKII projektu konkursos izmaksātā finansējuma gadā; iegūtie līdzekļi no emisijas kvotu izsolēm vidēji tiks izlietoti trīs gadu laikā.
Patlaban top jauna stratēģija darbam ar EKII, bet klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un Zemnieku savienība) arī norāda, ka nevar atbildēt par līdzšinējo ministriju darbu.
"Un te, man liekas, nu, tie dati runā paši par sevi – iepriekšējā laikā 11 gados ir investēti 65 miljoni, bet mēs pa saviem diviem gadiem spējam, un te uzsvars ir nevis naudu iztērēt, bet investēt tautsaimniecībā, lai sasniegtu to maksimālo labumu jau 71 miljonu. Un tas EKII finansējums ir jau kopš 2012. gada un tas rada tādu neizpratni varbūt, kāpēc ir tā uzkrājies finansējums, jo tas ir pamatā jau bijis gadus iepriekš. Mēs pašreiz ļoti aktīvi strādājam arī pie programmām, mēs viņas vērtējam un pilnveidojam, mēs jau tagad zinām, ka uz nākošo gadu mēs viņu plānojam paplašināt, un noteikti mēs arī strādājam ar citām ministrijām, skatoties, kā mēs varam to finansējumu efektīvāk izmantot," sacīja Melnis.
Eksperts: Neuztrauc izmaksu efektivitāte, bet naudas ieguldīšanas ātrums
Vides aizsardzības biedrības "Zaļā brīvība" enerģētikas pārejas eksperts Maksis Apinis sarunā ar Latvijas Radio vērtēja, ka nauda netiek pietiekami ātri ieguldīta, bet, viņaprāt, tie pasākumi, kas tagad iezīmēti par šo emisiju naudu, gan būšot efektīvi.
"Piemēram, centralizētā siltumapgāde, atbalstīt un nomainīt apkures risinājumus uz bezemisiju risinājumiem, arī transporta elektrifikācija un tā tālāk. Bet attiecībā uz to izmaksu efektivitāti, par ko Valsts kontrole izsaka kritiku, piemēram, izlietot naudu vēsturisko ēku energoefektivitātes uzlabošanai vai publisko pasīvo ēku būvniecībai, tas ir dārgāk, bet šīs lietas ir nepieciešams arī darīt, tur ir sava racionalitāte apakšā, kāpēc tieši no šī instrumenta, bet, kāpēc ne no Kohēzijas fondiem. Tāpēc mani tik ļoti neuztrauc tas izmaksu efektivitātes jautājums, cik tas, ka pārāk lēni un gausi notiek šīs naudas ieguldīšana. Nauda ir un ir ātrāk jāiegulda SEG emisiju samazinājumā."
