Par viņas atbrīvošanu no Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieces amata nobalsoja 25 Rīgas domes deputāti no "Saskaņas", Latvijas Krievu savienības, "Progresīvajiem" un divi neatkarīgie deputāti – Jakovs Pliners un Andris Morozovs.
Pret Ozolas atbrīvošanu nobalsoja 26 domnieki no koalīcijas frakcijām "Jaunā Vienotība", "Nacionālā apvienība/Latvijas reģionu apvienība", "Latvijas attīstībai" un "Kods Rīgai". Ozolas palikšanu amatā atbalstīja arī neatkarīgie deputāti Laima Geikina ("Par") un Ivars Drulle ("Par").
Savukārt koalīcijas partneri no "Gods kalpot Rīgai" nepiedalījās balsojumā.
Lai Ozola amatu pazaudētu, nepietiktu ar vienkāršu balsu vairākumu un būtu bijis jānobalso 31 domes deputātam.
Pašvaldību likums nosaka, ka domes priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks ir atbrīvots no amata, ja par to nobalso vairāk nekā puse domes deputātu. Rīgas domē ir 60 deputāti.
Precizējums
Ozolas amatu neizšķīra viena balss. Bija nepieciešams 31 deputāta atbalsts.
Pieprasījumu par Ozolas atbrīvošanu bija iesniegusi domes frakcija "Progresīvie".
Frakcijas ieskatā, Ozolas atbrīvošana esot nepieciešama, lai pašvaldības resursi tiktu izmantoti efektīvāk un pārdomātāk, īpaši ņemot vērā sarežģīto budžeta plānošanas periodu. Vicemēra amats pašvaldībai izmaksājot aptuveni 130 000 eiro gadā. Turklāt šīs funkcijas veicot arī Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja, kuru vada Ozolas frakcijas biedrs Māris Mičerevskis.
Esot jūtams vēlēšanu tuvums
Rīgas domes sēdes laikā izskanēja aicinājumi palielināt Rīgas pašvaldības policijas klātbūtni pie skolām un bērnudārziem agresijas izpausmju dēļ. Tāpat bieži pieminēja lēnīgo procesu, veidojot patvertnes X stundas gadījumam. Vairāki deputāti arī norādīja uz "Progresīvajiem", kuri ar šo ierosinājumu nāk, esot domes opozīcijā. Esot jūtams pašvaldību vēlēšanu tuvums.
"Tas patiesi ir interesants pavērsiens! Šodien šeit stāvēt un pieņemt lēmumu par jautājumu, kur pirms četriem gadiem, strādājot kopā ar kolēģiem "Progresīvo/Par" frakcijā, bija pilnīgi skaidrs, ka sieviešu līdzdalība un dzimumu līdzsvars politikā ir mūsu kopīgā vērtība," teica deputāte Geikina.
Izskanēja arī arguments , ka šo vicemēra amatu izveidoja politiskā līdzsvara vārdā. Taču, tā kā "Jaunā Vienotība" un Ozolas pārstāvētais "Kods Rīgai" pašvaldību vēlēšanās galvaspilsētā plāno kopīgu startu, šāds līdzsvara amats neesot vajadzīgs.
Domes koalīcijas pārstāvis, "Jaunās Vienotības" politiķis Olafs Pulks aizstāvēja Ozolas darbu vicemēres amatā, uzsverot, ka Rīgā ir vajadzīgs stratēģiskais plānotājs drošības un civilās aizsardzības jautājumos.
Savukārt pati Ozola debatēs atzina, ka ar lepnumu atskatās uz padarīto pēdējos četros gados.
"Šobrīd ir daudzas labas lietas uzliktas uz sliedēm, bet nenoliedzami – darba ir ārkārtīgi daudz, gan runājot par mūsu policiju, gan runājot par daudzkārt pieminēto civilās aizsardzības sistēmas veidošanu un turpmāku stiprināšanu. Protams, iesākto darbu es gribu pabeigt šī sasaukuma ietvaros," pauda Ozola.
Lai gan Ozola amatu saglabāja, domnieki aicināja darbu uzlabot.
