Ukraina ik dienu plkst. 9 ar klusuma brīdi piemin un godina visus bojāgājušos cīnītājus. Solidarizējoties ar Ukrainu un tās cilvēkiem, Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība), Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") un ārlietu ministre Baiba Braže ("Jaunā Vienotība") 19. novembrī plkst. 9 aicina visu Latviju vienoties klusuma brīdī.
Arī pašvaldības un organizācijas aicinātas klusuma brīdi organizēt dažādās Latvijas vietās un, godinot upurus, aizdegt 1000 sveces.
Pieminēsim arī latviešu brīvprātīgo Vitāliju Smirnovu, kurš krita 2023. gada 1. oktobrī Ukrainas austrumos.
"Ukraina nepagurstoši cīnās katru dienu. Vairāk nekā divus gadus ar apbrīnojamu drosmi un neatlaidību ukraiņu tauta pretojas Krievijas agresijai. Latvijas atbalsts Ukrainai ir stingrs un nelokāms. Latvija un tās tauta stāv plecu pie pleca ar Ukrainu tās cīņā pret agresoru – Krieviju," teikts amatpersonu paziņojumā.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidroja gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Neskatoties uz to, Krievijas armija turpina virzību Doneckas apgabalā, pārņemot kontrolē arvien vairāk ukraiņu ciemu un apdzīvotu vietu.
2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedrotie to vērtē ar zināmu piesardzību.
