Pamatskolā tikai latviešu valoda un matemātika
Eksāmenu vidējie rezultāti gadu no gada ir stabili viduvēji. Rezultāti allaž ir labāki angļu valodā, tad seko latviešu valoda, bet vissliktāk skolēniem gan pamatskolas, gan vidusskolas beigās sokas matemātikā. Ja tagad ir trīs centralizētie eksāmeni pamatskolas beigās, tad ministrija piedāvā saglabāt divus. Trešo - svešvalodas eksāmenu atkal pārveidojot par valsts pārbaudes darbu, kā agrāk. Kas nozīmē, ka eksāmenā nevajadzētu neatkarīgus novērotājus un to varētu vērtēt pašas skolas pedagogi.
"Primārais mērķis ir tiešām ieguldīties tajā, kas mums ir svarīgi. Tā pavisam noteikti ir tieši latviešu valoda un matemātika. Tas, ko mēs konkrēti redzam, piemēram, runājot par svešvalodu, vai tiešām mums valstiski ir vērts turpināt mērīt to, kur mēs redzam, ka mums ir labi? Vai varbūt ir vērts tiešām rūpīgi monitorēt to, kur mēs redzam konkrētus riskus?" pauda IZM parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece ("Jaunā Vienotība").
Latviešu valodā un matemātikā rezultātus gribētos labākus. No aiznākamā mācību gada 9. klašu skolēni kārtos valsts pārbaudes darbu par sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomās apgūto.
Vēl vairāk pārmaiņas skartu vidusskolēnus
Bet vēl vairāk piedāvātās pārmaiņas skartu vidusskolēnus. Ja pašlaik vidusskolas beigās jānokārto latviešu valodas, matemātikas un svešvalodas eksāmens vismaz optimālajā līmenī un vēl divi eksāmeni augstākās sarežģītības līmenī,
jaunais piedāvājums paredzētu, ka vidusskolu varētu pabeigt ar optimālo līmeni matemātikā un latviešu valodā, un vienu izvēles eksāmenu augstākās sarežģītības līmenī.
Ja tā būtu latviešu valoda vai matemātika, tad kopā pietiktu ar diviem eksāmeniem.
"Jebkurā gadījumā, lai varētu pabeigt skolu sekmīgi, galvenais nav tikai tas, kas ir centralizētajā eksāmenā, bet arī, kas ir manā sekmju izrakstā. Cik sekmīgs es esmu šajos mācību priekšmetos?" sprieda Amatniece.
Savukārt profesionālajā izglītībā, atbilstoši IZM piedāvātajam, atteiktos no eksāmena svešvalodā. Audzēkņi tāpat varētu kārtot augstākā līmeņa eksāmenu pēc pašu izvēles atbilstoši izvēlētajai studiju programmai, tai skaitā latviešu valodā un matemātikā.
Profesionālās izglītības audzēkņiem papildus profesionālās kvalifikācijas eksāmenam šobrīd jānokārto centralizētais eksāmens latviešu valodā un svešvalodā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī, kā arī eksāmens matemātikā vismaz vispārīgajā mācību satura apguves līmenī.
Pārmet idejas neizdiskutēšanu
Iecere vēl nav izdiskutēta ar nozares organizācijām laika trūkuma dēļ, izteicās IZM pārstāvji. Vairums deputātu to pārmeta.
"Vai tas dos tādu vispārīgu skolēnu intelekta attīstību? Vai mēs nenonākam otrā grāvī šobrīd? Tie ir mūsu skolēni, mūsu bērni, un tā patiesībā ir mūsu nākotne. Nu kas tad cits? Bet mēs tā spēlējamies. Pirms trīs gadiem tā. Tagad – tā," izteicās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Ilze Vergina ("Jaunā Vienotība").
"Mēs vēl kaut ko ķeramies un gramstāmies gar eksāmeniem. Es neatbalstu, pirms diskusija nav veikta ar augstskolām, darba devējiem, kādas ir iespējas tiem bērniem, kas grib augstāko izglītību iegūt ārvalstīs tajās top augstskolās, kur mēs šobrīd neatrodamies," sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāts Edgars Tavars ("Apvienotais raksts").
Bet viedokļi par eksāmenu mērķi un uzdevumiem ir dažādi.
"Mani priecē, ka ministrija par to domā, jo mēs esam tiešām vairākkārt aicinājuši paskatīties uz šo sarežģīto un smagnējo, un nez vai lietderīgo eksaminācijas procesu, kas ir 9. un 12. klasi beidzot," teica Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre ("Jaunā Vienotība").
Darba devēji skeptiski par piedāvājumu
"Manuprāt, lejupejošs sniegums kopumā katru gadu liecina par to, ka eksāmeni ir vienīgais uzticamais datu avots. Un signāls mums par priekšmetiem, kur nav kārtībā šis sniegums.
Jebkurā gadījumā, samazinot datus, mēs tikai veicināsim to, ka šīs skolēnu zināšanas ļoti sāpīgi atspēlējas viņiem pēc tam darba tirgū,"
pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības jomas vadītāja Liene Voroņenko.
Vēl pirms diviem gadiem, tolaik ministrei vēl esot Anitai Muižniecei, tika solīts obligāto eksāmenu skaitu pat palielināt. Tika plānots, ka, beidzot vidusskolu 2025. gadā viens no dabaszinātņu eksāmeniem būs obligāts. Ministrija tagad piedāvā monitoringa darbu.
9. un 12. klašu skolēni centralizētos eksāmenus pēc esošās kārtības pirmo reizi kārtoja iepriekšējā mācību gadā.
