Kopš arheoloģisko darbu sākšanās pagājušā gada nogalē Cēsīs atklātas vairākas vēsturiskas būves un, iespējams, 18. gadsimta apbedījumi.
Atklāta arī Cēsu pils aizsargmūra daļa, bet kā viens no lielākajiem atradumiem izcelts sens pagrabs.
"Tie ir 19. gadsimta ēkas pamati un arī pagraba daļa. Kopējā platība ir apmēram 160 kvadrātmetri. Esam atraduši arī 20. gadsimta pirmās puses kanalizācijas izbūvi, kā arī tādu notekūdeņu bedri, kur, visticamāk, no vannas tecējis projām ūdens. Savienojot vecos plānus kopā, mums vienai šahtai izdevās funkcijas noteikt," atklāja arheologs Oskars Ušpelis.
Viens no interesantākajiem un neparastākajiem atradumiem ir dabīgs akmens veidojums, kurš, visticamāk, 19. gadsimtā nogādāts līdz šai vietai.
"Tā interesantā daļa ir tāda, kas sākumā lika domāt, ka tas ir mākslīgs veidojums, bet, konsultējoties ar speciālistiem, izrādījās, ka tas ir dabīgs akmens veidojums. Tam ir īpašs fizikāli ķīmiskais sastāvs, taču, lai uzzinātu vairāk, būtu jākonsultējas ar ģeologiem," atzina Oskars Ušpelis.
Arheologi iecerējuši turpināt izrakumus vēl vismaz trīs metru dziļumā, cerot atrast vēl vairāk liecības par Cēsu viduslaiku dzīvi.
Arheoloģe Laura Lēģere sprieda, ka "tas kultūrslāņa raksturs varētu būt ļoti līdzīgs kā Rožu laukumā, kas ir tepat netālu, kur attiecīgi tad varētu būt 14.gadsimta statņu būves, varbūt pat 13. gadsimta. Es domāju, ka šī vieta varētu būt tiešām tāda, kas ir saistīta ar Cēsīm kā pilsētas sākumiem".
Arheoloģiskā izpēte veikta, jo Cēsu pilsētas pašā sirdī paredzēts būvēt un atjaunot esošos namus, lai taptu jauns kvartāls.
Atklātās vēstures liecības būs arī apskatāmas nākotnē.
"Tas aizsargmūris tiks arī parādīts. Tā būvniecība turpināsies tā, ka mūri pēc tam ikviens varēs redzēt. Tas būs atsegts un smuki iekonservēts, lai ikviens Konrāda kvartāla apmeklētājs to varēs redzēt," stāstīja "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.
Atradumus, kuri nebūs nepieciešami muzejam, plānots izvietot Konrāda kvartāla jaunajās ēkās un pagalmā. Projekta noslēgums plānots 2025. gada septembrī.
