Mits skaidroja, ka, raugoties uz lietām pret Latviju, kas saistītas ar mūsu valsts vēsturisko pieredzi, būtiska ir ECT spēja iedziļināties un ieslīgt vēstures aspektu analīzē, lai pienācīgi izvērtētu konkrētu juridisko situāciju konkrētajā valstī.
"Runājot par Latviju, domāju, ka gadu gaitā ir notikusi paradigmas maiņa domāšanā. Tas, ko Latvija ir stāstījusi dažādās starptautiskās organizācijās, tajā skaitā Eiropas Cilvēktiesību tiesā pirms 15–20 gadiem, šodien tiek uzklausīts ar daudz lielāku sapratni," sacīja Mits.
Viņš atzina, ka šo procesu veicinājusi arī Krievijas agresīvā ārpolitika.
Tiesnesis norādīja uz jaunāko spriedumu Tatjanas Ždanokas (Latvijas Krievu savienība) lietā: "[Lieta], kas arī paceļ gan vēsturiskos jautājumus, gan šā brīža ģeopolitisko situāciju. Un Eiropas Cilvēktiesību tiesa skaidri pateica, ka Cilvēktiesību konvencija nepastāv vakuumā. Tā ir jāpiemēro, ņemot vērā šā brīža aktualitātes. Bija viena situācija 2006. gadā, kad pirmo reizi Eiropas Cilvēktiesību tiesa vērtēja, vai aizvien tādām cilvēku kategorijām, kurā ietilpst Ždanokas kundze, proti, ka viņa bija Komunistiskās partijas biedre un aktīvi darbojās pret neatkarības atjaunošanu, vai šādiem cilvēkiem vēl tik daudzus gadus pēc neatkarības atjaunošanas ir tiesiski uzturēt ierobežojumu kandidēt Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, tad Eiropas Cilvēktiesību tiesa secināja, ka šobrīd Latvijai ir pat lielāks iemesls baidīties par valsts drošību nekā 2006. gadā. Normālos apstākļos, pie normālas valsts attīstības šāds ierobežojums vairs nebūtu pamatojams, šā brīža politiskajā situācijā tas ir pamatojams."
