Plānots arī palielināt sodus par to, ja elektroskrejriteņa vadītājs pārkāps noteikumus, pārvadājot pasažierus vai kravu. Paredzēts palielināt sodus arī par viedierīču lietošanu, luksofora signāla neievērošanu, distances neievērošanu, elektroskrejriteņa vadīšanu alkohola reibumā.
Grozījumi paredz, ka pašvaldības būs tiesīgas noteikt koplietošanas transporta stāvēšanas aizlieguma zonas, kā arī šo braucamlīdzekļu dalību satiksmē uzraudzīs ne tikai valsts, bet arī pašvaldības policija.
SM plāno arī noteikt, ka satiksmē drīkstēs piedalīties tikai reģistrēti elektroskrejriteņi ar īpaši izsniegtu pielīmējamu numurzīmi. Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā atbalstīja priekšlikumu, ka elektroskrejriteņiem jābūt vienai valsts reģistrācijas numura zīmei, kas piestiprināma pie tā konstrukcijas. Taču parlamenta sēdē Saeimas vairākums pagājušajā mēnesī šo priekšlikumu noraidīja.
Paralēli tiek aktīvi strādāts pie izmaiņām Ceļu satiksmes noteikumos, lai jau drīzumā stātos spēkā norma, kas paredz, ka pilnīgi visiem elektroskrejriteņu vadītājiem ir jāvalkā aizsargķiveres, norādīja SM.
Izmaiņas Ceļu satiksmes likumā un Ceļu satiksmes noteikumos izstrādātas, lai mazinātu ar elektroskrejriteņiem saistītus nelaimes gadījumus. Pēdējā pusotra gada laikā kopumā cietuši vairāk nekā 400 skrejriteņu braucēju un viens ir gājis bojā.
"Pērn gada pirmajos piecos mēnešos satiksmes negadījumos, kur iesaistīts elektroskrejritenis, cieta 64 cilvēki, bet šogad skaitlis jau pārsniedz 90.
Vasaras sezona ir sākusies un likumsakarīgi, ka elektroskrejriteņi arvien vairāk piepildīs pilsētu ielas, radot bīstamas situācijas gan sev, gan pārējiem satiksmes dalībniekiem, gan arī gājējiem," norādīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība).
Uzsverot situācijas nopietnību, kas saistīts ar elektroskrejriteņiem, ar vēstuli SM vērsās arī Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS). Slimnīcā pašlaik gandrīz ik dienu nonāk pa kādam mazajam pacientam, kas guvis traumas ar elektroskrejriteni, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" stāstīja BKUS virsārste Renāte Snipe, piebilstot, ka Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā pašlaik ik dienu nonāk 10-12 šādi pacienti.
"Galvenokārt ir galvas un sejas traumas, arī atvadīšanās no priekšzobiem, arīdzan tie ir lielo kaulu lūzumi. Bērni ir aisberga mazāk redzamā daļa. Daudz lielāka – pieaugušie. Tie ir cilvēki darbspējas vecumā, kuru ārstēšana varēja arī nenotikt," preses konferencē norādīja Snipe.
Iepazīstinot ar jaunāko statistiku, CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks izcēla tendenci – negadījumi ar elektroskrejriteni īpaši bieži notiek, kad tā vadītājs ir alkohola reibumā.
"Tāpat arī jāakcentē, ka negadījumu skaits starp elektroskrejriteņa vadītājiem strauji aug gadu no gada un jau šobrīd tas apsteidz negadījumu skaitu starp velosipēdistiem. Īpaši jāpievērš uzmanība tam, ka šo pārvietošanās līdzekli izmanto vēlās vakara un nakts stundās alkohola reibumā, līdz ar to priekšlikums palielināt sodu par braukšanu reibumā viennozīmīgi ir atbalstāms. Tāpat arī elektroskrejriteņa obligāta reģistrēšana palīdzēs pilsētu pašvaldībām īstenot nepieciešamos kontroles pasākumus satiksmes drošības uzlabošanai," sacīja Aksenoks.
