Rēzeknes pilsētas pašvaldība piešķir papildu finansējumu krievu valodas un literatūras nodarbībām mazākumtautību skolām kopš 2020. gada. Četrās skolās tās ir kopumā 80 stundas nedēļā, kas šajā mācību pusgadā pašvaldībai izmaksā 21 tūkstoti eiro.
Liāna Broka ir sākumskolas skolotāja Rēzeknes 6. pamatskolā. Viņa stāsta, ka papildus trīs krievu valodas stundām mācību programmas ietvaros visi bērni apmeklē arī divas fakultatīvās nodarbības, tai skaitā viņas audzināmā 1. klase: "Dzimtā valoda visiem manā klasē bērniem ir krievu, un mēs turpinām attīstīt valodu – mēs lasām, ļoti daudz runājam, mēs mācāmies pareizi rakstīt bez kļūdām un mēģinām runāt no galvas dzejoļus izteiksmīgi."
Šobrīd mazākumtautību skolās no 1. līdz 6. klasei aptuveni 50 procenti mācību stundu notiek latviešu valodā. Liāna Broka atzīst, ka 1. klasē viņai bērniem nākas ļoti daudz tulkot: "Jo viņiem nav latviešu valoda tā brīvi – viņi zina atsevišķus vārdus, viņi atbild pārsvarā krieviski. Es domāju, ka viss viņiem ir priekšā, jo latviešu valoda ir katru dienu, un viss būs labi ar latviešu valodu."
Grozījumi Izglītības likumā paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. No šī gada 1. septembra tikai latviski mācīsies 1., 4. un 7. klase. Vērtējot skolas gatavību šim procesam, 6. pamatskolas direktore Tatjana Tokareva nenoliedz papildu latviešu valodas nodarbību nepieciešamību: "Mēs vispār labprāt pieņemsim jebkuru atbalstu, ne tikai latviešu valodas un krievu valodas fakultatīvus, bet labi būtu visos mācību priekšmetos sakarā ar pāreju uz apmācībām latviešu valodā. Vecāki drusku uztraukušies. Skolotājiem arī ir uztraukums, bet ne tik liels kā vecākiem."
Rēzeknes pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Drelings atzīst, ka zināma problēma ar skolēnu latviešu valodas zināšanām pastāv: "Skolēnu skaits – varbūt, ka procentos tas arī nebūs vairāk par pieciem, septiņiem, līdz 10 procentiem. Jau no 2020. gada, pārejot uz procentuālo attiecību par labu latviešu valodai, latviešu valoda papildus un ar lielāku stundu skaitu tiek arī mācīta mazākumtautību skolās, un būs vēl vairāk un vairāk. Es neredzu milzīgus šķēršļus, kas mums neļautu, pieņemsim, trīs gadu laikā pāriet un normāli veidot visu šo sistēmu valsts valodā mūsu pilsētā."
Drelings stāsta, ka krievu valodas un literatūras fakultatīva nepieciešamību iniciējuši tieši skolēnu vecāki, rakstot iesniegumus un vācot parakstus: "Pieprasījums pēc latviešu valodas apguves tādā formā, kā bija pēc fakultatīvām nodarbībām krievu valodā, tāds man nav saņemts. Kaut gan sarunās – jā, bet nu mēs jau daudz ko varam izrunāt, ja tas nav uzlikts uz papīra, tad es uzskatu, ka tas nav oficiāli iesniegts pieprasījums."
Savukārt Rēzeknes pilsētas domes opozīcijas deputāti negatīvi vērtē finansējuma piešķiršanu krievu valodas fakultatīvajām nodarbībām. Ināra Groce (apvienotais saraksts "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Zaļā partija, "Jaunā Vienotība", politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība", Latgales partija") uzskata, ka krievu valodas zināšanas jauniešiem mazākumtautību skolās tāpat esot ļoti labas, savukārt viņu sekmes latviešu valodas eksāmenos vērtējamas kā zemas: "Opozīcijas priekšlikums bija latviešu valodas fakultatīvs krievu fakultatīva vietā. Vecāki, kuri vēlas, lai viņu bērni labāk iemācās latviešu valodu, viņi algo privātskolotāju, un tas nozīmē izdevumus atkal ģimenes pusē. Diemžēl mūsu priekšlikums atbalstu neguva. Tas, kas mani sarūgtina, tās ir jauniešu iespējas – viņi nav tik konkurētspējīgi, kā tie jaunieši, kuri ir mācījušies latviešu valodā, valsts valodā, tātad viņiem ir mazākas iespējas iestāties augstskolās budžeta grupās. Viņi dzīvo nedaudz citā kultūrtelpā, un līdz ar to viņi nejūtas piederīgi mūsu valstij. Viņi nejūtas iedrošināti, un līdz ar to viņi arī mazāk integrējas."
Vaicājot citām Latgales pašvaldībām par krievu valodas fakultatīvajām nodarbībām, tad, piemēram, Daugavpilī vērā ņemama vecāku interese neesot saņemta, tāpēc papildu finansējumu pašvaldība šim nolūkam nav piešķīrusi. Savukārt Ludzas Izglītības pārvaldē jau esošo krievu valodas mācību stundu skaitu vērtē kā pietiekamu.
