Dokumentālo stāstu cīņu sācis Gibovskis, kurš sevi dēvē par krievvalodīgo latvieti, – viņš pēc tautības ir latvietis, bet ikdienā saziņā izmanto krievu valodu.
Gibovskis sacīja: "Es ļoti atvainojos, ja es sākšu runāt krieviski, tāpēc ka es jau sen neesmu runājis latviešu valodā un man būs vieglāk izteikties krieviski."
Viņš vēlas veidot filmu, stāstot par pozitīvo, jo jūtas aizvainots par Romanovas veikumu. Gibovskis pauda: "Mani kā pilsētas iedzīvotāju aizskāra, ka principā šajā filmā es neko labu neieraudzīju."
Tiesa, jaunietis neslēpj savas simpātijas pret pie varas esošo Andreju Elksniņu. Gibovskis sacīja: "Mērs tā vai citādi būs, jo viņš atbrauca mūs atbalstīt pašā sākumā, kad mēs sapulcējām cilvēkus pie Kaijas, kas mani nedaudz pārsteidza.
Bažas par to, ka šī filma varētu būt pašvaldības pasūtījums, paudusi Romanova, kura zina par šo ieceri un arī pašu autoru pazīst. Viņa norādīja: "Man liekas, ka filmas autors īsti nesaprot, ko un kāpēc viņš dara. Viņš, labu gribēdams, dara, es teiktu tādu, ļoti lielu ļaunumu, jo atbalsta Elksniņu un Elksniņš to izmanto savam PR [sabiedriskajām attiecībām]."
Pati Romanova tagad grasās veidot nākamo stāstu par Daugavpili, pievēršoties izglītības, kultūras un politiskajiem jautājumiem.
Tikmēr vietējās kopienas inteliģences daļa atzina – Romanovas filma ir redzēta, tiek gaidītas arī citas, taču jāuzmanās, lai to veidotāji neiebrauc pārspīlējumu grāvī.
Latvijas Nacionālās operas soliste, Daugavpils Universitātes asociētā profesore Ilona Bagele norādīja: "Tādas filmas ir jāveido un jārāda arī dažādi viedokļi, un varbūt varētu vairāk par pilsētas kultūru stāstīt, stāstīt par notikumiem, par izciliem cilvēkiem, izciliem daugavpiliešiem, kas arī nes mūsu pilsētas vārdu pasaulē."
Savukārt Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolas "Saules skola" direktore Inguna Kokina atzīmēja: "Daudz svarīgāk būtu nevis meklēt atšķirīgo, bet mēģināt, it sevišķi jauniem cilvēkiem, iekļauties Latvijas sabiedrībā un tiešām kļūt par Latvijas pilsoņiem."
Aptaujātie pedagogi un mākslinieki atzina, ka Daugavpilī ir divas kopienas, kas dzīvo attiecīgi latviskā un krieviskā vidē, tāpēc viedokļu sadursme ir neizbēgama.
Pagaidām nav zināms, kad gaidāma Romanovas darba ekranizācija, bet Gibovska darbs dienas gaismu ieraudzīs maijā.