Latvijas Radio noskaidroja lietas apstākļus. Biedrības valdes loceklis Ansis Ataols Bērziņš par dalību masu nekārtībās tika notiesāts ar gadu un astoņu mēnešu nosacītu cietumsodu (tiesas lēmums, kurā Bērziņš ir minēta kā "pers. E"). Šai pārbaudes laikā viņam bija arī jāreģistrējas Valsts probācijas dienestā un jāsadarbojas ar to, taču Bērziņš atteicās to darīt. Tāpēc pēc dienesta lūguma tiesa rudenī nolēma par spriedumā noteiktā soda izpildi, kas nozīmē reāla cietumsoda piemērošanu. Tagad Bērziņš šo lēmumu sola pārsūdzēt.
"Izrādījās, ka pēdējo 10 gadu laikā šie nosacītie sodi tika reformēti. Padomju laikā bija tā, ja tu to laiku neko nesastrādāji, tad nosacītais sods beidzās, un viss bija kārtībā. Tagad ir jāiet uz Probācijas dienestu, kas nodarbojas ar cilvēku pazemošanu," pamatojumu lēmumu pārsūdzēt saka Ansis Ataols Bērziņš.
"Respektīvi, viņi uzdod jautājumus - ko tu domā par to un to, sastāda grafikus - tādas staļiniskas metodes. Citi puiši jau tur bija aizgājuši un pastāstīja, kā tas notiek, un man jau bija radies iespaids, tāpēc es tur atteicos iet. Rezultātā Probācijas dienests pieņēma lēmumu par soda izpildi, un tiesas pirmā instance ir pieņēmsi lēmumu par soda izpildi. Man jākļūst par politieslodzīto uz gadu un astoņiem mēnešiem. Es, protams, šo lēmumu pārsūdzēšu, un tad redzēs, kā to skatīs nākamā instance - iespējams, ka viņi liks izvēlēties starp politisko ieslodzījumu un politisko emigrāciju," pieļāva Ansis Ataols Bērziņš.
Probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs Latvijas Televīzijai detalizēti Anša Ataola Bērziņa lietu nekomentēja, bet paskaidroja, ka galīgo lēmumu par apcietinājumu pieņems tiesa.
Par dalību grautiņos apsūdzēja vairāk nekā 60 cilvēkus. Viņu vidū arī Ansis Ataols Bērziņš, kura mestais bruģakmeni trāpīja pa vienu no Saeimas logiem. 2011. gada 15.novembrī, vaicāts, vai nožēlo savulaik darīto, Bērziņš sacīja: "Rīcība bija adekvāta, un arī sekas Latvijai kopumā ir pozitīvas – valdības un domāšanas maiņa. Tas bija vajadzīgs, un mēs izdarījām svētīgu darbu."
Pusotrs gads nosacīti – tāds bija tiesas piespriestais sods. Šai pārbaudes laikā Bērziņam bija arī jāreģistrējas Valsts probācijas dienestā un jāsadarbojas ar to, taču Bērziņš atteicās to darīt. "(..) Es šobrīd rakstu disertāciju, man bija apstiprināta stipendija Čehijā un Lietuvā. Abi šie braucieni bija ilgāki par divām nedēļām (..) Ja man ir jālūdz atļauja situācijā, kurā es nejūtos neko sliktu darījis, tas ir pazemojums," saka Bērziņš.
Viņš atzīst, ka ir gadījumi, kad Probācijas dienesta uzraudzība ir vajadzīga, jo tā palīdz notiesātajam vai sodu izcietušam cilvēkam resocializēties. Taču viņām šāda palīdzība neesot nepieciešama. Turklāt, kā uzsver jurists Ivars Redisons, neesot skaidrības, kāpēc Probācijas dienests vispār būtu jāiesaista. Tiesāšanās laikā mainījušies likumi. "Tiesa, skatot spriedumu vadījās pēc likuma, kurš ir spēkā tanī brīdī. Tanī brīdī nebija Ansim paredzēts, ka viņam būtu jāiet. Tagad tiesa nosprieda, ka viņam jāiet. Tagad jautājums, kā viens ierēdnis drīkst atsaukt to, ko tiesa ir spriedusi. Šajā gadījumā no juridiskās puses būtu vajadzīga viena augstskolu konference tikt skaidrībā, kas tad īsti notiek," teica Redisons.
2009.gada 13.janvārī pēc organizētas tautas sapulces Doma laukumā daļa sanākušo pie Saeimas sāka spontānu protesta akciju, kas pārauga grautiņā un sadursmēs ar likuma sargiem, kas turpinājās vēl dažas stundas. Policija toreiz aizturēja vairākus desmitus cilvēku, pret kuriem tika ierosinātas krimināllietas.
