„70 gadu jubileja šogad būtu, kopš tur ir pansionāts…tā ka skumji,” - Raunas dienas centrs „Žēlsirdība” bija viena vairākām no vietām, kur iedzīvotāji varēja parakstīties pret filiāles „Rauna” slēgšanu. Te satiktās raunēnietes Zinta Rāviča un Irina Bite stāsta, ka parakstījušās kā vienas no pirmajām, jo nav varējušas palikt vienaldzīgas:
Ir ļoti aktīvi, nāk un parakstās, viņi saka, ka mums ir žēl to cilvēku un mēs saprotam viņu sāpi. Cilvēki paliek bez darba un izbraukāt - kurš tad var?- Neko negrib laukos atstāt, tas nav pareizi…”
Raunēnieši uztraukti ne tikai par sava novada 40 cilvēkiem, kuri strādāja pansionātā, bet arī šejienes iemītniekiem, kuri laika gaitā veiksmīgi bija iekļāvušies vietējā sabiedrībā.
„Arī tiem iemītniekiem būs šoka stāvoklis, jo Raunā tiešām viņi tiek aprūpēti, viņi ir visos sabiedriskajos pasākumos. Raunā kad ir brīvdabas kino, viņi ir pirmie rindās, kad koncerti - pirmie rindās, viņiem ir pasākumi, bērni tur iet, jaunieši iet. Viņi tomēr ir slimi cilvēki, bet viņi nav jāatdala no sabiedrības. – Viņi pieraduši tur dzīvot. Var pastaigāt brīvā dabā, atnākt uz Raunu, visur viņi iesaistīti, pansionātā tā kā ģimenē, visi saraduši. Viņus pārcelt – tas ir kā vecu koku pārstādīt…”, spriež raunēnietes.
Klientus paredzēts pārvietot uz aprūpes centra „Rīga” filiāli „Ezerkrasti”, un to, ka pansionāta iemītniekiem, kuriem pamatā ir dažādas garīga rakstura problēmas, nebūs viegli iejusties jaunajā mītnē, uzsver arī pansionāta vadītāja Lelde Buliņa:
„Protams, jaunas telpas ir skaistas telpas, bet nu tā vide tāda nebūs, un arī tā individuālā pieeja tomēr ir tajos mazajos centros, šeit mēs katru varam apmīļot.”
Par pansionāta slēgšanu, kā stāsta novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe, uzzina vien no masu medijiem, jo iepriekš nav bijis runas par tik ātru un kardinālu lēmumu, jo solīts līdz šī gada nogalei vērtēt turpmāko pansionāta darbību:
„Visās atbildēs no ministrijas esam saņēmuši tikai to, ka skaidrība būs 2015. gada nogalē, bet tai pašā laikā lēmums par slēgšanu acīmredzot ir pieņemts un nozīmētas jau aprīļa beigas.”
Valsts sociālā aprūpes centra „Vidzeme” direktors Modris Karselis skaidro, ka ēka, kur atrodas aprūpes centra filiāle, neatbilst visām mūsdienu prasībām, tāpēc tās cenšas maksimāli ātri atbrīvot.
Ēka pieder vietējai draudzei, ne valstij, un tas arī ir viens no galvenajiem argumentiem, ka tajā nevar veikt nopietnus ieguldījumus. Tam gan nepiekrīt novada pašvaldībā, vērtējot, ka risinājumu varēja rast.
„ Juridiski viss ir atrisināms un sakārtojams, (..) cik manā rīcībā ir informācija – nekad arī nav bijusi noliedzoša nostāja no iznomātāja – draudzes puses,” atzīst Zurģe.
Novada pašvaldībā, protams, uztraukums arī par 40 pansionāta darbiniekiem, kuri nu var nokļūt bezdarbnieku rindās. Solīts gan tiek rast darba iespējas līdzīgos pansionātos, bet tuvākais sanāk vismaz 70 kilometru attālumā. Bet izbraukāt ar nelielo atalgojumu, kuru saņem aprūpētāji, ir neiespējami.
„Mēs, no vienas puses, runājam, lai cilvēki nepamestu laukus, lai cilvēki nepamestu Latviju, bet, no otras - ar saviem darbiem veicinām pilnīgi pretējo….Tas ir absurds – domāt, ka varēs izbraukāt uz „Ezerkrastiem” vai kaut vai Valmieru un Rūjienu: arī tas ir nesasniedzams attālums cilvēkiem ar šādām algām. Un es domāju, ka atkal būs cilvēki, kas pieņems lēmumu pamest ne tikai Raunu, bet arī valsti, un zaudētāji būsim ne tikai mēs, bet visa valsts kopumā,” secina Zurģe.
Pirmdien vēstule, kuru parakstījuši 1260 raunēnieši, nosūtīta Saeimai un Labklājības ministrijai.
