Uzvarētā tiesvedība pret “Parex bankas” īpašniekiem ir par ieguldījuma līgumu, ko valsts ar banku un tās īpašniekiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki noslēdza 2008. gada 10. novembrī. Tobrīd vēl šķita, ka banku ir iespējams glābt, ja vien valsts to “pastutēs” ar 200 miljoniem latu. Latvija nopirka 51% bankas akciju par diviem latiem un ļāva Karginam un Krasovickim turpināt banku vadīt. Taču nauda no “Parex” aizplūda arvien straujāk, un 20 dienas vēlāk finanšu uzraugi kopā ar valdību jau lēma bankas darbību ierobežot. Šaubu par bankas krahu vairs nebija.
Latgales apgabaltiesas spriedums faktiski nozīmē, ka ieguldījuma līguma noslēgšanas brīdī “Parex” īpašnieki valsti maldinājuši par bankas patieso stāvokli. Bankas aktīvu vērtība izrādījusies par 118 miljoniem eiro mazāka. Tā kā Augstākā tiesa kasācijas sūdzību ierosināt atteicās, stājies spēkā spriedums, ka Karginam un Krasovickim šī starpība valstij jāatmaksā.
“Ja ekonomiskā situācija pasliktinās, tad šī novērtēšana ir jāveic biežāk un kritiskāk. Šajā gadījumā izskatās, ka tas netika veikts, kā rezultātā viņi, iespējams, pat uzskatīja, ka viņu stāvoklis ir labāks nekā ir,” skaidroja “Possessor”, “REAP” pārstāvis, zvērināts advokāts Agris Bitāns.
“Šī nezināšana neatbrīvo viņus no atbildības. Šajā gadījumā arī ir pielīgts līgumā, ka tu šo starpību segsi. Par šo arī ir tiesas process un par šo ir spriedums,” norādīja “Possessor” valdes priekšsēdētājs Andris Gādmanis.
Vēl sešus miljonus eiro Karginam un Krasovickim jāatmaksā privatizācijas aģentūras pēctecei “Possessor” par nodarītajiem zaudējumiem. Līdz ar to kopējā piedzenamā summa ir 124 miljoni eiro.
Tas gan nenozīmē, ka šādu summu valsts tiešām saņems. Jau šobrīd spēkā citās lietās stājušies spriedumi, kuru rezultātā “Possessor” meitas kompānija “REAP” piedzinusi nepilnus 8 miljonus eiro, taču faktiski izdevies atgūt 4,6 miljonus. Ieguldījuma līgumu ar valsti “Parex” īpašnieki nodrošināja ar hipotēkām uz četriem nekustamajiem īpašumiem, kurus tagad valsts varētu iegūt.
Starp šiem īpašumiem nav iespaidīgā Karginu ģimenes villa tieši pie Bulduru pludmales “Villa Adlera”.
Valērijam Karginam oficiāli zeme piederējusi tikai deviņdesmitajos gados. Vēlāk īpašums piederēja firmai “Adlera”, savukārt kopš 2008. gada beigām un “Parex bankas” kraha īpašnieks ir Valērija Kargina dēls Rems Kargins.
Īpašumi, kurus valsts varētu iegūt, ir divas krietni pieticīgākas privātmājas Jūrmalā, kā arī divi dzīvokļi Rīgā. “Possessor” norādīja, ka 2019. gadā īpašumi novērtēti, un to kopējā tirgus vērtība toreiz lēsta nedaudz virs diviem miljoniem eiro.
“Vērsīsim piedziņu uz šo te ieķīlāto mantu, ir arī aizliegumi uz naudas līdzekļiem. Tad piedziņas procesā tālāk skatīsimies, ko mēs varam iegūt no šī procesa un ko nē,” sacīja Gādmanis.
Tiesvedībā pret valsti Karginu un Krasovicki galvenokārt pārstāvējis advokāts Uģis Grūbe. Pirms gada, komentējot tobrīd iespējamo izlīgumu ar valsti, viņš pauda viedokli, ka neko vairāk valsts neatgūs:
“Vairāk mantas, uz ko vērst piedziņu, nav.
Notiek tiesāšanās principa vai, nezinu, atriebības, politiska vai populistiska motīva dēļ, bet nav nekā racionāla tur.”
“Possessor” valdes priekšsēdētājs Andris Gādmanis gan norādīja, ka pāragri spriest, vai tiešām Karginam un Krasovickim līdzekļu vairs nav.
Kargina pārstāvis tiesvedības noslēgumā Olavs Cers iepriekš teicis, ka zaudējuma gadījumā Kargins vērsīšoties Eiropas Cilvēktiesību tiesā procesa ilguma dēļ. Tomēr tagad sniegt komentārus Kargina puse nepiekrita. Kargins vēl iepazīstoties ar lietas materiāliem, lai pieņemtu lēmumu par turpmāko rīcību.
Kopējais valsts ieguldījums “Parex” glābšanā bija 1,7 miljardi eiro. Aptuveni trešdaļu no tā nav izdevies atgūt.
