GNP jaunais regulējums nosaka, kādas darbības atļautas vai ierobežotas katrā no parka teritorijām. Plānots, ka dabas lieguma zona parkā samazināsies par aptuveni 3,4% un turpmāk tā kopumā būs 29 000 hektāru platībā. Tāpat 4000 hektāru platībā tiek veidota arī jauna dabas parka zona.
Aizliegs galvenās cirtes veikšanu dabas lieguma zonā
DAP pārstāve Gita Strode skaidro, ka daļai zemju īpašnieku tas nozīmē, ka veco mežu aizsardzība jāpastiprina savās platībās, tāpat kādam būs arī papildu prasības zālāju saglabāšanā, bet ir arī īpašumi, kam izmaiņas atvieglos esošās apsaimniekošanas prasības.
"Tā, kas šobrīd ir dabas lieguma zona un arī nākotnē tā sauksies, – tur būs stingrāki mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi. Tā galvenā sāls ir tajā, ka šobrīd dabas lieguma zonā privātajos īpašumos, ja vien tur nav Eiropas nozīmes meža biotopa, var veikt galveno cirti, bet mēs ar šīm izmaiņām aizliegsim galvenās cirtes veikšanu dabas lieguma zonā. Tā ir lielākā izmaiņa, kas var ietekmēt saimnieciskās darbības veicējus. GNP ir lieguma zona, un tā ir vienīgā vieta Latvijā, kur ir atļauta galvenā cirte lieguma zonā, kas ir pretrunā ar dabas aizsardzības kopējo konceptu," skaidro Strode.
DAP pārstāve arī norāda, ka lielākā daļa no plānotās dabas lieguma zonas ir tieši valsts un pašvaldību īpašumā, nevis privāto saimnieku zemēs.
"Līdz šim valsts īpašumos nepilnos 11 000 hektāru ir aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, bet nākotnē liegums būs 21 000 hektāru valsts zemē. Savukārt, ja skatāmies privātīpašniekus, tad šobrīd galvenā cirte aizliegta 97 hektāru platībā, nākotnē tas būs aizliegts aptuveni 5000 hektāros," norāda Strode un piebilst, ka tāpat kailcirte šobrīd aizliegta apmēram 860 hektāros, bet nākotnē plānots, ka tie būs ap 4200 hektāru.
Nav skaidrības par kompensācijām
Sabiedriskajā apspriedē par jauno regulējumu aktīvi piedalījušies arī zemju īpašnieki un par plānotajām izmaiņām iesūtīti 40 priekšlikumi. Arī oktobrī notika vairākas klātienes sanāksmes Krimuldā, Siguldā, Priekuļos un citviet, kur izskanējuši daudzi jautājumi. Tikmēr Meža īpašnieku biedrība aicina pārtraukt normatīvu virzību un šādu petīciju parakstījuši ap 150 īpašnieku.
"Mūsuprāt, kamēr nav ieviesta reāla kompensāciju sistēma, šādus (GNP) grozījumus nevajadzētu veikt.
Un aptuveni tie ir 8000 hektāru, kuriem privātajos īpašumos mainās zonējums.
Cik mēs esam iepazinušies ar šiem grozījumiem, mūsuprāt, lielākajā daļā arī šie aprobežojumi pastiprinās. Ja cilvēks vairs vispār nevar veikt mežsaimniecisko darbību un tai skaitā arī veikt meža atjaunošanu, tad, protams, šādiem īpašniekiem noteikti nepieciešamas taisnīgas kompensācijas," teic biedrības vadītājs Arnis Muižnieks. Par Ministru kabineta apstiprināto informatīvo ziņojumu viņš atgādina: tas paredz, ka grozījumi, lai uzlabotu kompensācijas sistēmu, ir jāveic līdz nākamā gada septembrim.
"Kas nozīmē, ka pašlaik nav skaidrības vēl par šo kompensāciju apmēru un vai šīs kompensācijas vispār varēs samaksāt," norāda Muižnieks.
Atbildīgās ministrijas patlaban strādājot pie kompensāciju mehānisma, kas ietver zemes maiņu un arī vienreizēju kompensāciju. Savukārt GNP jaunā regulējuma virzība plānota ātrāk, apstiprina Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste. Viņa gan arī norāda, ka priekšlikumi vēl tiek apkopoti un arī saskaņošanas process var ievilkties.
"Ir arī būtiski tagad tas, kādi jau tiek saņemti rakstiski iebildumi, jo tie, protams, ir daudz konkrētāki, nekā tika runāts uz vietas.
Tagad vienkārši nāk par ļoti konkrētām lietām, konkrētiem īpašumiem, un mēs visu izvērtēsim, un droši vien, ka zonējuma izmaiņas kaut kādas arī būs, un skatīsimies, ko var ņemt vērā un cik pamatoti. Gaujas Nacionālā parka jautājumus mēs tagad jau drīz laidīsim saskaņošanai ministrijām un tad skatīsimies, kā virzīsies tālāk, bet par kompensācijām šogad rudenī pilnīgi noteikti nekas nebūs, jā, bet, protams, tas viss tomēr vairāk vai mazāk vēl ir saistīts ar finanšu resursiem," saka Vilkaste.
Ar GNP regulējumu vēl plānots arī precizēt parka teritoriju tūrisma noslodzi un veidus, kā ļaut ierobežot astoņzobu mizgrauzi privātās mežaudzēs šajās platībās.
