Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegtās informācijas, Latvijas skolās strādā 198 Krievijas un Baltkrievijas valstspiederīgie.
IZM parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece norādīja uz Satversmes tiesas riskiem, jo jau tagad valsts pamatlikumā noteikts, ka par izglītības iestādes vadītājiem un pedagogiem var strādāt cilvēki, kuri ir lojāli Latvijas valstij. Turklāt – visiem pedagogiem obligātas arī valsts valodas zināšanas, kas jāapliecina ar augstākā līmeņa sertifikātu.
KONTEKSTS:
Saeima šāgada 6. jūnijā nodeva izskatīšanai komisijās Nacionālās apvienības (NA) priekšlikumu mainīt prasības pedagogiem, liedzot Latvijas skolās strādāt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. "Jaunās Vienotības" frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pauda, ka juridiski šādu lēmumprojektu patlaban neesot iespējams atbalstīt, rosinot to vērtēt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Opozīcijas deputātu ieskatā nav pieņemami, ka "Latvijas jauno paaudzi audzina un skolo agresorvalstu pilsoņi". Opozīcijas frakcija sagatavoja parlamenta lēmumprojektu, ar ko uzdeva izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai ("Jaunā Vienotība") izdarīt grozījumus Ministru kabineta noteikumos par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību, nosakot liegumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem strādāt Latvijas izglītības iestādēs.
