Šī priekšlikuma autori ir Nacionālās apvienības (NA) frakcijas deputāti. Viņi atsaucās uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegto informāciju un jau pavasarī sagatavotajā lēmuma projektā norādījuši, ka Latvijas skolās strādā 214 Krievijas un Baltkrievijas valstspiederīgo. Šobrīd mazāk – 198.
NA frakcijas deputātu ieskatā tas nav pieņemami, tāpēc sagatavoja parlamenta lēmumprojektu, ar ko uzdod sagatavot liegumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem strādāt Latvijas izglītības iestādēs. Norādot, ka juridiski tas šādi nav noformējams, Saeimas vairākums šo ieceri uzdeva vērtēt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Otrdienas diskusijās IZM parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece norādīja uz Satversmes tiesas riskiem, jo jau tagad valsts pamatlikumā noteikts, ka par izglītības iestādes vadītājiem un pedagogiem var strādāt cilvēki, kuri ir lojāli Latvijas valstij. Turklāt – visiem pedagogiem obligātas arī valsts valodas zināšanas, kas jāapliecina ar augstākā līmeņa sertifikātu.
Turklāt IZM pārstāve uzsvēra, ka likumdevējs jau ir noteicis aizliegumu Latvijā nelojāliem cilvēkiem strādāt izglītības iestādēs:
"Pedagogam ir noteikts vispārīgs pienākums izglītošanas procesā audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus, Latvijas patriotus. Tas viss jau ir likuma ietvaros definēts.
Vienlaikus no pedagoga arī, protams, tiek prasītas nepieciešamās valsts valodas zināšanas, kuras ir jāapliecina ar iegūtu sertifikātu. Tām ir jābūt augstākajā līmenī, lai Latvijā drīkstētu strādāt par pedagogu citas valsts iedzīvotājs un arī patiesībā jebkurš."
Direktora vietniece: Skolās joprojām strādā "piektā kolonna"
Savu redzējumu sarunā ar Latvijas Radio izstāstīja arī 74. pamatskolas direktora vietniece Elena Košeļeva. Viņa pārvācās uz dzīvi Latvijā pirms 14 gadiem un 10 gadus strādā izglītības sistēmā. Pērn Elena ieguva Latvijas pilsonību. Košeļeva sauca šo NA priekšlikumu par pamatotu:
"Es zinu, ka skolās joprojām strādā cilvēki, kurus mēs varam nosaukt par "piekto kolonnu". Nav daudz, šobrīd nav daudz. Mēs redzam, kāda situācija mums ir ar skolēniem, jo cieš bērni. Es neteikšu par mūsu skolu, jo mūsu skolā jau vairākus gadus pirms manis administrācija centusies ieviest latviešu valodu un latviskumu mūsu skolā. Un man šķiet, ka rezultāti ir labi, jau labi. Bet, redzot to pieaugušu bērnu, 10. vai 9. klases skolēnu, tur var redzēt, cik smagi pastrādāja skolotāji, kuri paši nepieņēma Latviju, Latvijas kultūru. Tagad viss ir jālabo. Nu, pirmkārt, tā ir valoda. Mazie, jā, viņi runā latviešu valodā, bet pieaugušie... Es nesaku par visiem, bet ir cilvēki, kuri spējuši mācīties 9 gadus un nezināt latviešu valodu."
Vai būs, kas skolotājus aizvieto?
Saeimas komisijas sēdē izskanēja arī citi argumenti – aizliedzot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem strādāt Latvijas skolās, nebūtu, kas viņus aizvieto. Tā izteicās pie frakcijām nepiederošā Saeimas deputāte Svetlana Čulkova:
"Vai mums tagad uz ielas stāv 200 skolotāji, kuri ir gatavi uzreiz uzsākt darbu? Ja mēs atlaižam no darba 200 skolotājus, vai mums būs tie 200 skolotāji, kuri varēs strādāt? Otrkārt, man liekas, ka šie skolotāji jau ir pierādījuši tieši lojalitāti mūsu valstij. Viņi ir nokārtojuši eksāmenu, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Viņi aizpildījuši visas tās anketas, gan no Valsts drošības dienesta, gan visas pārējās. Protams, viņi arī vairākumā ir nokārtojuši augstākajā pakāpē latviešu valodas zināšanas. Un tagad mēs viņiem neatļausim strādāt?"
Šo Čulkovas jautājumu viens no priekšlikuma autoriem, deputāts Nauris Puntulis (NA) komentēja šādi:
"Man šis jautājums par to, vai būs kāds, kas strādās šo 200 [skolotāju] vietā, šķiet mazliet absurds. Nu tad jau mēs varam iet tālāk un vilkt līdzības ar tiem pedagogiem, kas ir sodīti par dažāda veida vardarbību, seksuālu uzmākšanos un ko tik, nesakot, bet kurš tad viņu vietā strādās. Nu tas ir tikpat absurds."
Tieslietu ministrija norāda uz priekšlikuma neatbilstību direktīvām
Savukārt Tieslietu ministrija norādījusi uz NA priekšlikuma atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, Sociālajai hartai, vēl kādām direktīvām. Tieslietu ministrijas ieskatā priekšlikums būtu rūpīgi izsverams, nepieciešamības gadījumā paredzot izņēmumus un ievērojot samērīguma principu.
Saeimas Juridiskā biroja eksperte aicināja šo priekšlikumu nevirzīt un sagatavot attiecīgus likuma grozījumus. Pie tā arī Saeimas Izglītības komisija palika.
Jāpiebilst, ka komisijas darba kārtībā bija vēl viens NA rosinājums Latvijā neatzīt izglītības dokumentus, kas iegūti Krievijā pēc 2022. gada 24. februāra. Par to lemšot IZM veidotā darba grupā, gatavojot pielāgotu normu. Saprotams ir mērķis nepieļaut Latvijai nelojālu cilvēku nonākšanu darba tirgū, taču arī te ieskanējās pretargumenti, ka šāda norma attiektos arī uz tiem cilvēkiem, kuri pamet Krieviju tās režīma dēļ un izvēlas uzturēties Latvijā.
Šo jautājumu risinās darba grupā, solot sagatavot Saeimas komisijas alternatīvu priekšlikumu.
