Plašu ažiotāžu ir izpelnījušās gaidāmās pārmaiņas NMPD brigāžu darbā. Tās daļēji saistāmas ar budžeta veidotāju uzdevumu visām valsts pārvaldes iestādēm noteiktā apjomā rast tēriņu samazināšanas iespēju. NMPD budžeta izdevumus plānots mazināt par 1,6 miljoniem eiro.
Paredzēts būtiski mainīt brigāžu sastāvu, darba laiku, mazināt brigāžu skaitu nakts stundās, kā arī daļu darbinieku pārvirzīt uz vietām, kur sagaidāms intensīvāks darbs.
Arvien vairāk ambulances brigāžu veidos divu cilvēku sastāvā. Citādi organizēšot arī ārkārtas tālruņa "113" dispečeru darba stundas. Dienesta darbinieki jau saņemot vēstules par gaidāmajām izmaiņām un būs jāsniedz atbilde. Klienti necietīšot, taču neapmierināta par šīm pārmaiņām ir mediķu arodbiedrība.
"Nevienā citā nozarē nav plānots tik liels iztrūkums kā veselības nozares finansēšanā. Uzzinot, ka Latgalē tiks samazināts trīs cilvēku brigāžu skaits, nevarējām palikt vienaldzīgi, jo diviem cilvēkiem ir krietni grūtāk sarežģītās situācijās sniegt neatliekamo palīdzību. Ja kāds saka, ka starp 17 miljardiem budžeta izdevumu nevar atrast šo pusotru miljonu eiro sabiedrības veselībai, lai novērstu dienesta vājināšanu Latgales reģionā, tad ar vērtību sistēmu pavisam noteikti kaut kas nav kārtībā," pauda arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.
Arodbiedrība mudina nākamā gada budžetā nepieļaut šo tēriņu samazinājumu, un tam piekrīt arī Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns. Viņš atgādināja, ka tēriņu mazināšana bija prasība valsts aparātā, bet ne pakalpojumos iedzīvotājiem. Šie viedokļi sasniedz arī apakškomisijas deputātus. Vēl pirms Saeima ķeras pie budžeta galīgajā lasījumā, viņi prasību neliesināt dienesta izdevumus pamatos vēstulē Valsts prezidentam, premjerei, veselības ministram.
Prasīto ietaupījumu NMPD sākotnēji cerēja rast preču un pakalpojumu sadaļā. Tie ir medikamenti, brigādes aprīkojums, tehnoloģijas – viss, kas saistīts ar izsaukumu nodrošināšanu. Šo sadaļu tomēr nolēma neaizskart.
Savukārt brigāžu darba pārmaiņas ir ilgi plānots un turpināms pasākums, reaģējot uz demogrāfiskām pārmaiņām un pārvirzot tuvāk iedzīvotājiem, uzsvēra NMPD vadītāja Liene Cipule.
Pārmetumus par brigāžu skaita mazināšanu Latgalē viņa noraidīja – arī pēc plānotajām pārmaiņām brigāžu pārklājums Latgalē būšot plašākais kā jebkur. Turklāt izsaukumu izpildes dati uzlabojas – vidēji Latvijā tās esot 11 minūtes pilsētās un 18 minūtes lauku reģionos. Izdodoties nemazināt dienesta izdevumu sadaļu, dienests brigāžu darbā to varētu izmantot citādi.
"Es gribu pateikt, ka ļoti priecātos par šo finansējumu. Mēs to novirzītu uz vietām laukos gan Vidzemē, gan Kurzemē, gan Zemgalē, kur vajadzētu papildu brigādes, lai sasniegtu iedzīvotājus ātrāk. Savukārt Latgale aizvien būs ar vislielāko nodrošinājumu. Mūsu lielākais uztraukums ir par Pierīgu un Rīgu, kur diemžēl lielāks laiks ir jāgaida iedzīvotājiem uz neatliekamās palīdzības saņemšanu nekā kaut kur reģionos," atzina Cipule.
Vienlaikus paredzēts, ka nākamgad NMPD budžets pieaugs materiālo rezervju nodrošināšanai visā Latvijā. Tas uzlabošot dienesta gatavību krīzes situācijām, uzsvēra Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis.
Tikmēr Saeimā vēl pirms budžeta skatīšanas turpināsies diskusijas par neatliekamās palīdzības dienesta darbu. Trešdien Zaļo un Zemnieku savienības frakcija jautājumus par neatliekamās palīdzības nodrošināšanu dažādos reģionos uzdos veselības ministram Hosamam Abu Meri no "Jaunās Vienotības".
