Vēstuli parakstījusi Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, izdevniecība "Skolas Vārds", vecāku organizācija "Mammamuntetiem.lv", "Izdevniecība RaKa", Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija, Latvijas Skolotāju asociācija un citi.
IZM aicināta pārskatīt savu budžetu vai Eiropas Savienības struktūrfondu programmas, lai katra Latvijas vispārizglītojošā skola varētu iegādāties tos mācību līdzekļus, ko katrs skolotājs ir izvēlējies un atzinis par piemērotiem kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai.
Lai skolēni varētu apgūt projekta "Skola2030" programmu paraugos noteikto zināšanu un prasmju kopumu katrā no izglītības pakāpēm, ir nepieciešami kompetenču pieejā balstīti, metodiski kvalitatīvi izstrādāti mācību līdzekļi gan drukātā, gan digitālā formātā, taču ar esošo finansējumu izglītības iestādes nevar iegādāties mācību līdzekļus visos priekšmetos.
Vēstules autori norāda, ka
mācību līdzekļu trūkums rada milzīgu slogu pedagogiem, kuri nereti ir spiesti izmantot citas, arī nelikumīgas, metodes, piemēram, kopē mācību grāmatas un darba burtnīcas,
tādējādi apgrūtinot skolēnu mācīšanos un pārkāpjot autortiesības.
Pašvaldību izglītības pārvalžu aptaujā secināts, ka situācija vietvarās ļoti atšķiras, vēl vairāk palielinot nevienlīdzību kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā.
"Lielā daļā pašvaldību skolu trūkst mācību grāmatu, darba burtnīcu, kā arī metodisko materiālu, tāpēc pašvaldības papildus valsts piešķirtajai dotācijai budžeta iespēju robežās cenšas nodrošināt papildfinansējumu. Tā apjoms katrā pašvaldībā ir ļoti atšķirīgs – no aptuveni 2000 eiro Varakļānu novadā līdz aptuveni 412 000 eiro Jelgavā. Lai atļautos mācību līdzekļus, atsevišķas pašvaldības cenšas ieekonomēt citās budžeta pozīcijās, savukārt izglītības pārvaldes nereti pat nepieprasa papildu līdzekļus, jo zina, ka pašvaldības budžetā finansējuma tāpat nebūs," informējusi izdevniecības "Skolas Vārds" vadītāja Violeta Brenčeva.
Vēstules autori pauž, ka pašreizējais mācību līdzekļu iegādes process bieži ir sarežģīts un laikietilpīgs. Iespējams, būtu jāizvērtē iespēja dot skolām pašām lielāku brīvību un lēmuma tiesības par to, kuri materiāli ir vispiemērotākie viņu vajadzībām un mācību metodēm. Tas veicinātu efektīvāku resursu izmantošanu un nodrošinātu, ka katrā izglītības iestādē ir atbilstoši mācību līdzekļi, teikts vēstulē.
