Nauda ir, bet ārstēšana nelīdz vai cilvēks nomirst. Kur paliek iepriekš saziedotais?

Lai izārstētos, ik gadu pie "Ziedot.lv" vēršas vairāki simti cilvēku. Onkoloģija finansiālajā ziņā ir līderis – šogad līdz oktobra sākumam palīdzību organizācijā ir lūguši 125 onkoloģijas pacienti. Tikmēr skaitliski lielākais lūgumu skaits saņemts par palīdzību bērnu ārstniecībai un rehabilitācijai – līdz oktobra beigām palīdzība lūgta 220 bērniem.

Vēzis "nepareizajā orgānā"

Nereti konkrētās situācijas neatbilst valstī noteiktajiem kritērijiem, tādēļ pacienti nevar saņemt valsts apmaksātus medikamentus, diagnostiku vai ārstēšanu. Līdzīgi notika arī ar Egidas Putniņas vīru Normundu, kuram pirms vairāk nekā gada atklāja onkoloģisku slimību. Lai gan pirms tam tika veikti dažādi izmeklējumi, ārsti ilgu laiku nespēja noteikt Normunda veselības problēmu cēloni. Kad beidzot varēja sākt ārstēšanu, ģimeni skāra jauna traģēdija, jo Normundam atklāja vēl vienu ārkārtīgi retu onkoloģisku slimību – pasaulē tāda ir vien aptuveni 200 cilvēkiem. Normundam tā diemžēl bija jau ceturtajā stadijā. Audzējs bija plaši izplatījies, tomēr ārsti deva cerības. Ieteica zāles, ko Latvijā apmaksā olnīcu, dzemdes un krūts audzēju pacientēm, bet ne šajā gadījumā.

Arī tas ģimenei bijis šoks, jo uz brīdi pavīdējusī cerība pagaisusi: no valsts skatpunkta, viņam vēzis konstatēts "nepareizajā orgānā".

"Mans vīrs pats bija ļoti lielā šokā, jo vēstule, ko mēs saņēmām no Nacionālā veselības dienesta, atteikums bija, manuprāt, uz divām vai trim lapām, ļoti sarežģītā juridiskā tekstā. Sākumā bija atsauces uz likumiem, kaut kādi citāti un pašās beigās tikai bija diezgan sausi pateikts, ka, piedodiet, vienkārši budžets ir tik liels, kā ir, un jūs neesat mūsu prioritāte.

Tas ir vienkārši nekaunīgi. Cilvēkam, kurš ir strādājis visu mūžu, maksājis nodokļus un pēkšņi tev pasaka – tu neesi vērtīgs," pauž Egida Putniņa.

Veicot neskaitāmas birokrātiskas procedūras, tika zaudēts terapijā tik ļoti dārgais laiks. Normundam un viņa ģimenei nācās vērsties pie "Ziedot.lv", lai iegūtu līdzekļus steidzamai ārstēšanai.

"Tehniski tas nebija grūti, bet tas bija psiholoģiski ļoti grūti, jo mēs esam vairāk pieraduši paši dot, nevis lūgt. Tajā mirklī [lūdzot palīdzību] tu paliec ļoti ievainojams un ej ar atvērtu sirdi pie cilvēkiem. Nevienam jau negribas parādīt savu vājumu, ka netiec pats ar kaut ko galā. Vismaz man tas ir grūti, bet mirklī, kad saprotu, ka no tā ir atkarīga viņa [vīra] dzīvība, es metu savus "nevaru, baidos" un citas tāda veida atrunas pie malas. Vienkārši gāju un darīju, jo man nebija citas izejas," stāsta sieviete.

Sūta no viena ārsta pie otra

Visā šajā laikā ir pietrūcis savstarpēji koordinēta komandas darba, jo katrs ārsts esot veicis darbu tikai savas kompentences ietvaros. Tas aizkavējis ārstēšanos, jo Normunds futbolēts no viena ārsta kabineta uz citu.

"Cilvēks netērētu savu tā jau mazo spēku un enerģiju, lai risinātu visādus pingpongus, kad sūta pie ģimenes ārsta, pie onkologa, onkologs saka – nē, es to nerakstu, tas ir jāraksta ģimenes ārstam. Bet likumā ir sprauga, kur ir rakstīts, ka konsīlija atzinumu var sniegt vai nu onkologs, vai ģimenes ārsts, bet notiek tāds pingpongs.

Beigu beigās jau bija tā, ka viņš [vīrs] sēdēja un raudāja, teica – es nevaru to izturēt, ka no manis visi kratās vaļā. Tas ir briesmīgi," atzīst Egida Putniņa.

Lai gan terapijai nepieciešamo summu – 39 tūkstoši eiro – saziedoja nepilna mēneša laikā, Normunds cīņā par dzīvību zaudēja šī gada jūlijā. Nozīmētās zāles neiedarbojās un arī ārstēšanās laiks tika kavēts, jo nebija iespējas ātri nokļūt uz nepieciešamajiem izmeklējumiem, lai varētu novērot audzēja attīstību.

Pēc Normunda sievas lūguma atlikušie ziedojumi vairāk nekā 31 000 eiro apmērā novirzīti kāda cita pacienta medikamentu iegādei.

Kur paliek saziedotais?

"Ziedot.lv" piedāvā ērti un droši ziedot izraudzītiem un pārbaudītiem labdarības projektiem, kā arī sekot līdzi projektu virzībai un būt pārliecinātiem, ka ziedojums sasniegs mērķi, jo visa informācija ir publiski pieejama.

Gadījumos, kad pacientam valsts neapmaksā medikamentus vai citu ārstēšanās veidu, daļa šo cilvēku vēršas pēc palīdzības labdarības portālā "Ziedot.lv". Tiek pārbaudīti iesniegtie dokumenti, kuros ir norādīta diagnoze, ārstēšanās plāns un arī atteikums no valsts. Pēc tam sāk vākt ziedojumus.

Ir vairāki veidi, kā saziedoto naudu var pārdalīt citiem mērķiem. Piemēram, ja ārstu konsīlija noteiktie medikamenti ir neefektīvi un cilvēkam ir nepieciešama paliatīvā aprūpe, saziedoto summu novirza tai. Arī tad, ja cilvēks vēl nav sācis lietot zāles vai arī ir lietojis medikamentus, bet tie ir bijuši neefektīvi un persona ir mirusi, pastāv vairākas iespējas ziedojumu izmantošanai.

"Tādos gadījumos mēs lūdzam tuviniekiem atļauju saziedoto, bet neizlietoto naudu novirzīt citiem pacientiem

un tiem, kas ir pie mums vērsušies un kuriem uz šo brīdi nav saziedots, bet ir vajadzīgs apmaksāt kārtējo zāļu devu. Pārsvarā radinieki tam piekrīt. Otra iespēja ir atdot naudu ziedotājiem, mēs arī vienmēr pie projekta, kur ir palikusi pāri nauda, ieliekam rindkopu, ka mēneša laikā cilvēki var lūgt atgriezt proporcionāli neizmantoto ziedojumu. Vēl ir trešais gadījums, kad cilvēkam vāc ziedojumus zālēm, viņš tās sāk lietot un pēkšņi tās iekļauj valsts apmaksāto zāļu programmā un ziedojumi nav nepieciešami," iespējamos variantus uzskaita "Ziedot.lv" un rehabilitācijas centra "Poga" vadītāja Rūta Dimanta.

Arī šajā gadījumā tiek lūgta cilvēku atļauja ziedojumus novirzīt citiem vai ziedotājiem saņemt ziedoto.

Dimanta uzsver, ka par naudas izlietojumu lemj paši tuvinieki vai pacienti, vai arī ziedotāji.

Lielākoties cilvēki piekrīt novirzīt neizmantoto naudu kādam citam palīdzības lūdzējam.

Tas ļauj nepārtraukt atbalsta nodrošināšanu cilvēkiem, kas ir vērušies pēc palīdzības organizācijā.

Atšķirībā no valsts, kas uzraksta, ka kompensējamie medikamenti nepienākas un šo lietu aizmirst, "Ziedot.lv" meklē iespēju, kā palīdzēt cilvēkam, kuram nav tik daudz saziedots, un šāda ziedojumu pārdale ir ļoti būtiska, norāda Dimanta.

Nebūs jāgaida

Šogad labdarības akcijas "Dod pieci!" tēma ir steidzami palīdzēt tiem cilvēkiem, kurus no dzīvības šķir konkrēta un pašiem nesasniedzama naudas summa, bet valsts atbalstu nesniedz.

"Šogad "Dod pieci!" būs vērtīgi tas, ka caur ziedojumiem mums nebūs jāgaida, ka – lai cik tas skarbi neskanētu – kāds nomirst un neizmanto naudu, bet citam būs pieejams "ātrās palīdzības spilvens".

Dod pieci! 2024

Jau 11. sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!" šogad pievērsīsies veselības aprūpes trūkumiem Latvijā, izgaismojot finansiālo bezizeju, ar ko saskaras cilvēki ar kritiskām un akūtām veselības problēmām, kuriem nepieciešama tūlītēja palīdzība, bet valsts ārstēšanās izmaksas nesedz. Tie ir gadījumi, kad cilvēkus no dzīvības šķir konkrēta un pašiem nesasniedzama naudas summa.

"Dod pieci!" kā allaž nedēļas garumā – no 13. līdz 19. decembrim – raidīs no īpašās stikla studijas Doma laukumā Rīgā. Līdz tam iespējams ziedot arī "Dod pieci!" akcijas lapā "Ziedot.lv" mājaslapā.

Ja jāsāk ir terapija, nevar gaidīt mēnesi, neārstēt vēzi, mēs varēsim no šī kopējā saziedotā piešķirt pirmajai reizei apmaksāt zāles, kamēr konkrētam gadījumam un konkrētam cilvēkam saziedo," šā gada labdarības akcijas būtību iezīmē Dimanta.

Nav vienotu klīnisko vadlīniju

Patlaban Latvijas medicīnas sistēmā iztrūkst vairāku sistēmisku risinājumu, lai veselības pakalpojumu grozs būtu iespējami pieejams un atbilstošs pacientiem, norāda Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Daiga Brehmane. Tāpat ir svarīgi saprast, kurš ir atbildīgais par šī groza veidošanu, lai tas būtu labvēlīgāks pacientam. Iztrūkst arī vērtējuma par to, kādi pakalpojumi pacientu grupām tiek sniegti. Lai konkrēti pateiktu, kas būtu jāapmaksā, Latvijā ir nepieciešamas klīniskās vadlīnijas, taču tādu valstī nav.

"Klīniskajās vadlīnijās ir aprakstīts, kādas tehnoloģijas ir pieejamas, kāda ārstēšana katrā slimību grupā būtu jāsaņem. Šobrīd tas ir tāds brīvprātīgs process, bet, ja šo mēs padarītu kā obligātu sastāvdaļu, tad arī Nacionālajam veselības dienestam, veidojot pakalpojumu grozu, šīs klīniskās vadlīnijas būtu kā obligāts priekšraksts.

Šobrīd notiek sporādiski gadījumi, kad redzam, ka nav šī taisnīguma principa. Tas nozīmē, ka vienā slimību grupā ir pacienti, kas saņem kaut ko, bet ir cits pacients, kas nesaņem," problēmu ieskicē Brehmane.

Veselības aprūpes sistēma ir ļoti sadrumstalota, jo pakalpojumu grozs tiek veidots ļoti sarežģīti un cilvēks no malas to nav spējīgs saprast. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī pacientiem ar hroniskām slimībām, jo

bieži vien pakalpojums ir pieejams, bet pacients to nemaz nezina.

Tieši pacientu organizācijas ir tās, kas izskaidro sistēmu un norāda uz pieejamiem pakalpojumiem, tomēr tā tam nevajadzētu būt. Būtu nepieciešams izveidot hronisko slimību vadību vai primārās aprūpes komandu, lai ģimenes ārstiem ir sadarbība ar citiem speciālistiem un strādā kompleksi, nevis pacients ir tas, kurš savieno visu ārstu viedokļus.

Tikmēr Veselības ministrija pēc publiski izskanējušās informācijas par medikamentu nepieejamību cilvēkiem ar retām diagnozēm mēģina sistēmu mainīt. Veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") norāda, ka ir palielināts individuālās kompensācijas apmērs no vairāk nekā 14 000 eiro līdz 30 000 eiro. Tāpat pagājušajā gadā valsts kompensējamo zāļu sarakstā iekļautas septiņas diagnozes un vairāk nekā seši  medikamenti.

Nākamgad paredzēti papildu 21 miljons eiro kompensējamo zāļu saraksta paplašināšanai. Prioritāte noteikti būs onkoloģijas, reto slimību pacienti un cukura diabēta pacienti. Ministrs solīja arī izveidot individuālāku pieeju tiem pacientiem, kuru ārsta konsīlija noteiktie medikamenti ievērojami pārsniedz individuālās kompensācijas apmēru, lai varētu nodrošināt nepieciešamo ārstēšanu.

Tomēr jebkurā gadījumā visu šo nodomu izpildi ietekmēs pieejamais budžets, un jau tagad ir zināms, ka nākamā gada valsts budžeta prioritāte būs drošība, nevis veselības vai izglītības joma.