ĪSUMĀ:
- Latvijas skolēni starptautiskā pētījumā uzrādījuši labus rezultātus datorprasmju un algoritmiskās domāšanas uzdevumos.
- Viņu prasmes ir virs vidējā pētījuma dalībvalstu līmeņa.
- Vismazāk skolēnu ar nepietiekamām datorprasmēm Eiropas Savienībā ir Čehijā, bet visvairāk – Rumānijā.
- Igaunija un Lietuva pētījumā nepiedalījās.
- Pētījumā galvenais uzdevums bija meklēt informāciju un to apstrādāt.
- Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktora vietnieks norādīja, ka lielākā problēma ir mācību materiālu trūkums.
Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas IEA (International Association for the Evaluation of Educational Achievement) pētījumā 2023. gada pavasarī piedalījās apmēram 2700 Latvijas 8. klašu skolēni. Viņi pildīja testa uzdevumus datorprasmēs un algoritmiskajā domāšanā.
Latvijas skolēnu prasmes virs vidējā līmeņa
Datorprasmju vērtējumā Latvijas skolēnu sniegums ir 509 punkti jeb 7. vieta 31 valsts vidū. Kā norādīja IZM, tas vērtējams kā ļoti augsts rezultāts un ir augstāks par pētījuma dalībvalstu vidējo rezultātu (476 punkti).
Nozīmīgi augstāku sniegumu uzrādījuši tikai skolēni no Dienvidkorejas, Čehijas un Dānijas.
Tikmēr Latvijas skolēnu vidējais sniegums algoritmiskās jeb skaitļojošās domāšanas testā ir 495 punkti, kas atbilst 9. augstākajam rezultātam starp 21 dalībvalsti. Latvijas skolēnu sasniegumi arī algoritmiskajā domāšanā ir augstāki par dalībvalstu kopējo vidējo sniegumu (483 punkti), atzīmēja IZM.
Meiteņu datorprasmju līmenis augstāks
Vērtējot Eiropas skolēnu datorprasmju rezultātus starp zēniem un meitenēm,
Latvijas 8. klašu meiteņu vidējais sniegums ar 520 punktiem ir 3. augstākais starp Eiropas valstīm aiz Čehijas (527 punkti) un Dānijas (531 punkts) meitenēm.
Latvijas meiteņu sniegums datorprasmēs ir nozīmīgi jeb par 22 punktiem augstāks nekā zēnu sniegums, savukārt algoritmiskās domāšanas testā meiteņu un zēnu sasniegumi Latvijā ir vienādi (495 punkti).
Prasmīgākie Eiropā – skolēni Čehijā
Vērtējot skolēnu īpatsvaru dažādos kompetences līmeņos, no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vismazāk skolēnu ar nepietiekamām datorprasmēm ir Čehijā – 28% skolēnu ar datorprasmēm zem 2. kompetences līmeņa, – kas ir vistuvākais rezultāts ES mērķim līdz 2030. gadam panākt, ka 8. klašu skolēnu ar nepietiekamām datorprasmēm īpatsvars ir mazāks par 15%.
Čehijai seko Dānija ar 32%, Beļģijas flāmu kopiena un Portugāle ar 36%, Latvija, Somija un Ungārija ar 37% skolēnu ar zemiem sasniegumiem datorprasmēs.
No ES dalībvalstīm lielākais skolēnu īpatsvars ar zemām datorprasmēm ir Rumānijā – 74% astoto klašu skolēnu.
Igaunija un Lietuva pētījumā nepiedalījās.
Latvijā sociāli ekonomiskajam statusam maza ietekme uz rezultātu
Pētījums liecina, ka Latvijā skolēnu sociāli ekonomiskā statusa ietekme uz viņu prasmju sniegumu ir vismazākā – tas nozīmē, ka skolas palīdz izlīdzināt sociāli ekonomisko nevienlīdzību un sniedz vienlīdz kvalitatīvas zināšanas skolēniem no dažāda turīguma līmeņa ģimenēm.
Taču liela ir snieguma atšķirība starp valsts ģimnāziju un citu skolu sniegumu Rīgā, jo sevišķi algoritmiskās domāšanas testā.
Pētījuma galvenie uzdevumi – informācijas meklēšana un apstrāde
Vēl interesants arī fakts, ka pētījumā noskaidrots – Latvijā un citās valstīs augstāki sasniegumi datorprasmēs ir skolēniem, kuri viedierīces drīkst izmantot tik, cik grib, nevis, kuriem to izmantošanas laiku ierobežo vecāki.
Pētījumā pērn pavasarī piedalījās arī daļa Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas nu jau 10. klases skolēnu.
Skolniece Madara Zīrapa: "Datoru es bieži izmantoju mācībām. Arī mācībām mums prasa veidot dokumentus, un es teiktu, ka vēl kādas trīs stundas dienā es tiešām "nosēžu" telefonā. Es pati sev ierobežoju. Es uzliku limitus, lai es nebūtu atkarīga, lai varētu fokusēties uz mācībām."
Skolnieks Rauls Bleive: "Principā, ja tev ir laba loģiskā domāšana, tad tev arī viegli tajā testā bija. Skolotājam ir liela loma šeit, jā, es piekrītu. Mēs skatāmies uz nākotni, kā bērni strādās nākotnē. Viss jau tagad ir datoros."
Šajā pētījumā galvenais bija meklēt informāciju, to apstrādāt. Piemēram, bija uzdevums, kurā skolēniem bija jāizveido izglītojoša prezentācija par elpošanu, jāsameklē informācija par to un jāpalīdz izveidot datorprogrammu, kas vadītu bezpilota autobusu. 3. ģimnāzijas direktora vietnieks arī pats māca datoriku un programmēšanu. Un viņš saka – datorprasmes pašlaik ir svarīgas arī ārpus šīs klases – faktiski jebkurā mācību priekšmetā.
"Nerunāsim par datoriku vai programmēšanu, tur [prasmes vajadzīgas] pats par sevi. Bet arī valodas, matemātika, dabas zinības," sacīja Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktora vietnieks IT jomā Jānis Amoliņš.
Direktora vietnieks: Lielākā problēma ir mācību materiāli
Lai arī rezultāti ir labi, vēl ir uz ko tiekties, jo 37% skolēnu zināšanas novērtētas kā zemas.
"Pirmā lieta, uz ko mēs varam tiekties, ir paaugstināt to skolēnu prasmes, kas ir zemākajos līmeņos. Jo mums joprojām viņu ir diezgan daudz. Ja mēs tiecamies sasniegt 15%, tad mums vēl ir diezgan liels darbs priekšā. Lai gan rezultāti ir ļoti labi, salīdzinot ar citu valstu skolēnu rezultātiem, mums ir ļoti daudz skolēnu tieši šajos skalas zemajos līmeņos," vērtēja LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētniece Olga Pole.
Un skolā redz, ka te ko darīt ir politikas veidotājiem.
"Vislielākā problēma, man šķiet, ir tieši mācību materiāli.
Ir šī digitālā transformācija, mēs to visu attīstām, skolām tehnika netrūkst, bet pietrūkst tieši mācību materiāli ļoti daudzos priekšmetos.
Mēs gribam šo digitālo, bet skolotājiem nav, kur to ņemt. Ir jāveido pašiem, un, ja skolotājiem nav to zināšanu, tātad arī to materiālu viņiem nebūs. Tas ir tas virziens, kur vajadzētu arī ministrijai nākt pretī no valsts puses un kaut ko domāt," sprieda Amoliņš.
Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Inita Juhņēviča norādīja, ka ministrija ir iecerējusi pasākumus gan pedagogu kompetences paaugstināšanai, gan jaunu mācību metodisko materiālu piedāvāšanai: "Gan arī noteikti infrastruktūras uzlabojumi un datoru pieejamība katrā skolā. Gan bērniem, gan skolotājiem. Un vēl viens būtisks aspekts, ko mēs esam sapratuši, kas ir problēma, – interneta pieejamība visās pašvaldībās. Diemžēl šobrīd tā ir ļoti dažāda."
IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta Vadošā vecākā eksperte - projektu vadītāja Dace Kalsone sarunā ar Latvijas Radio norādīja, ka skolēnu sniegums ir atkarīgs arī no skolotāja un viņa spējas motivēt bērnu.
