Lībiņa-Egnere sacīja, ka uzdevusi Ieslodzījumu vietu pārvaldei nākt klajā ar priekšlikumiem, kā problēmu risināt. "Visu laiku aizbildināties ar to, ka mums ir neatbilstoša infrastruktūra arī nevarēs," viņa pauda.
Ministre pastāstīja, ka dažādi saziņas līdzekļi ieslodzītajiem tiek nodoti sarežģītos veidos, ko tik vienkārši atklāt apmeklētāju apskatē nevar.
"Šie uztvērēji, kurus pēc tam var izmantot saziņai, tiek iemontēti dažādākajās lietās, ko ienes ieslodzītajiem. Cietumi bieži vien atrodas pilsētu centros, un ir tādas ieslodzījuma vietas, kurās "WiFi" [bezvadu interneta] signālu var viegli uztvert, ja ir nepieciešamais uztvērējs, kas ienests ar kurpēm, drēbēm vai ko citu."
Ministre dalījās arī pieredzē, ko guvusi laikā, kad bijusi vizītē pašreizējā Liepājas cietumā.
"Pamanījos būt klāt brīdī, kad tehniski jaunam radio pamanīja pārlodētu plombi. Tas bija pilnā iepakojumā, kā tikko no veikala.
Cilvēki pamanīja plombi un pamanīja, ka tur ielikts jauns uztvērējs," pastāstīja ministre.
Vienlaikus viņa pauda cerību, ka topošajā Liepājas cietumā šī problēma varētu būt mazāk aktuāla, jo tajā būs citi skeneri un veidi, kā atklāt aizliegtu lietu ienešanu.
Samilzusi ir problēma ne tikai ar aizliegtu lietu, bet arī aizliegtu vielu ienešanu, norādīja ministre, sakot, ka cietumos ir nepieciešamas jaunas metodes, lai noteiktu jaunu narkotisko vielu klātbūtni.
"Tā ir milzīga problēma ne tikai Latvijā. Tam ir bijušas veltītas īpašas Eiropas tieslietu ministru padomes sēdes," norādīja ministre. Apmeklētāji cietumniekiem dažādas nelegālas vielas ienesot, piemēram, ar apģērbu –
ar narkotiskajām vielām piesūcina audumu, ko pēc tam saplēšot ieslodzītais paliek zem mēles. Deva bieži vien var izrādīties arī letāla, sacīja ministre.
"Jāatrod veids, kā šīs vielas varētu laboratoriski pārbaudīt. Lai nebūtu tā, ka ir jāsūta pārbaudīt drēbes, kas ir dārgi un ilgi," pauda Lībiņa-Egnere.
