Dienas ziņas

Nacionālā bibliotēka iepazīstina ar Dziesmu svētku priekšvēsturi

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Liepājā atklāta senu kāzu tērpu izstāde

Liepājā atklāta senu kāzu tērpu izstāde; vecākā kleita – no Napoleona laikiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 3 mēnešiem.

Izsekot līgavu gaitām no modes salona līdz pirmajai kāzu naktij piedāvā Liepājas muzejs, kur atklāta 19.–20. gadsimta kāzu tērpu izstāde "Mirklis pirms". Tajā bez līgavu kleitām apskatāmi arī dažādi dāmu aksesuāri, un visi eksponāti ņemti no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijas, sniedzot plašu ieskatu kāzu tērpu modes attīstībā gan Eiropā, gan Amerikā.

Modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijā šobrīd esot aptuveni pusmiljons dažādu laikmetu tērpu un aksesuāru, kas savākti pēdējo 50 gadu laikā. Uz Liepājas muzeju atvesti vairāki desmiti kāzu kleitu, no kurām vecākā darināta Napoleona laikos – 1815. gadā.

Interesanti, ka 19. gs. un 20. gs. sākumā kāzu kleitas nebija spodri baltas, bet biežāk krēmkrāsā vai ziloņkaula tonī.

"Sendienās sievietes nebalināja zobus, nezināja, kā to izdarīt, un vēl 19. gadsimtā ļoti reti lietoja zobu birstes. Nebija arī zobu pastas, tikai zobu pūderis. Lai nebūtu kontrasts starp dzelteniem zobiem un baltu tērpu, dāmas nēsāja iedzeltenas pērles un krēmkrāsas kleitas. 20. gadsimta otrajā pusē, parādoties tā sauktajam Holivudas smaidam, pateicoties zobu kronīšiem, parādījās arī spodri baltas kleitas," stāstīja Vasiļjevs.

Izstādi iekārtojusi scenogrāfe Anna Heinrihsone, kura kleitas kārtojusi nevis hronoloģiskā secībā no senākās līdz jaunākajai, bet veidojot stāstu par līgavu īpašo dienu. Apmeklētājus vispirms aicina ielūkoties kāzu kleitu šūšanas darbnīcā, tad izjust svētku vieglumu līgavu pulcēšanās telpā, kur virs galvas gaisīgi plīvo stilizēti tilla apakšsvārki.

"Pēc tam nākamais posms – viena pāra lielais mirklis, un tad apstājamies pie gultas. Tālāk nezinām, kā ies, bet pirmā nakts vienmēr ir. Atrasties šeit – starp tik daudziem tērpiem, kas tiešām piedzīvojuši to momentu, jo tie nav teātra tērpi, tie ir īstu sieviešu, īstu līgavu tērpi, kaut kādā vienā mirklī tā enerģija sakāpinājās, jo mēs jau nezinām, kā viņām dzīve izveidojās. Bet tas moments, tas mirklis ir bijis un noticis," sacīja Heinrihsone.

Izstādē eksponēti tikai daži līgavaiņu tērpi, jo tie laika gaitā mainījušies daudz lēnāk un nemanāmāk nekā līgavu kleitas.

Tur savukārt var izsekot līdzi gan dažādu modes stilu, gan sociālā stāvokļa, gan arī literatūras ietekmei. Vasiļjevs izpētījis, ka daudzas 19. gadsimta līgavas vēlējās rotāties ar dāmu romānos pieminētiem apelsīnu ziediem.

"Apelsīni zied dienvidu zemēs tikai divreiz gadā, bet kāzas notiek biežāk. Apelsīni zied ļoti skaisti, ļoti skaists aromāts, bet tas ir reti sastopams zieds, tāpēc tos sāka veidot no vaska. Romantisms tik stipri ietekmēja sieviešu psihi, ka viņas vēlējās būt kā gotisku romānu varones," klāstīja modes vēsturnieks.

Daudzas no kleitām bijušas kā sava veida ēdienkartes kāzu banketiem – proti, uz tām bijuši gan vīna, gan gaļas mērces un citu ēdienu traipi. Vasiļjeva fonds ieguldījis laiku un līdzekļus gan tērpu tīrīšanā, gan restaurācijā, lai interesenti tos redzētu tādus, kādi tie reiz bija šo daudzo līgavu svētku dienā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti