Ik gadu vairāk nekā 9000 personas tiek sodītas ar sabiedrisko darbu. Kādam tās ir 100 stundas, kādam krietni vairāk, kādam mazāk – tas atkarīgs no pārkāpuma. Pārsvarā tie ir vīrieši, kuri vadījuši auto reibumā, nemaksā uzturlīdzekļus, pārkāpuši kādu noteikto liegumu vai zaguši.
"Sabiedriskajos darbos klienti, protams, strādā teritoriju labiekārtošanas darbos. Sabiedrisko darbu viņi veic savā brīvajā laikā no darba un mācībām. Jā, tas ir bez atalgojuma, bet tā ir iespēja viņam parādīt sevi, ka viņš var mainīties," pastāstīja Valsts probācijas dienesta Rēzeknes nodaļas vadītāja, vadošā probācijas speciāliste Inta Lempa.
Taču statistika rāda, ka ievērojama daļa no sodītajiem pēc sabiedriskajiem darbiem savu uzvedību nemaina.
"Ja mēs paskatāmies uz 2022. gadu, tad no šiem 9485 cilvēkiem 35% gadījumu, kas ir ļoti daudz, sabiedriskais darbs ir piemērots trīs, četras, piecas un pat vairāk reižu pēc kārtas.
Un rekordists mums ir cilvēks, kuram sabiedriskais darbs ir piemērots jau 16 reižu pēc kārtas.
Ir situācija, kad šis sods nav atbilstošs konkrētam gadījumam un ir nepieciešams jau cits darba saturs darbā ar šo cilvēku," zināja stāstīt Valsts probācijas dienesta vadītāja vietniece funkciju jautājumos Ilona Linde.
Latvijā vairāk nekā 900 iestādēs sodītie pilda sabiedrisko darbu. Viena no tām ir Rēzeknes Dzīvnieku patversme.
"Slauka, vāc, mazgā. Ko pasakām, to dara," pastāstīja patversmes pārstāvis Artis Škinčs, apliecinot, ka sabiedrisko darbu veicēji izturas atbildīgi un strādā gan brīvdienās, gan darba dienās.
Tomēr Valsts probācijas dienestā atzina – sabiedriskais darbs vien nebūs pietiekams korekcijai. Tas neparedz strādāšanu ar cilvēku domāšanas, uzvedības un attieksmes maiņu.
"Ļoti liela loma šajā gadījumā ir videi, kur šis cilvēks dzīvo, tiem cilvēkiem, kas ir blakus, vai viņš saņem kādu atbalstu, vai vispār viņam ir kādi mērķi. Tādēļ varbūt viņam atkārtojas šie likumpārkāpumi," skaidroja Lempa.
Šobrīd likums paredz četrus soda veidus: sabiedriskais darbs, naudas sods, brīvības atņemšana un no pērnā gada sākuma arī probācijas uzraudzība.
"Pašreiz saskaņā ar pārejas noteikumiem Krimināllikumā šo jauno pamatsodu "probācijas uzraudzība" var piemērot attiecībā uz bērniem par jebkuru nodarījumu. Attiecībā uz pieaugušajiem – tikai par septiņiem noziedzīgiem nodarījumu veidiem," norādīja Ilona Linde.
Lai palielinātu probācijas darbu lietderību, tiem, kuriem atkārtoti draudētu tāds sods kā sabiedriskais darbs, varētu noteikt stingrāku sodu. Piemēram, viņiem nāktos apmeklēt uzvedības korekcijas programmas vai, iespējams, piespiedu atrašanos noteiktā laikā dzīvesvietā.
"Tieslietu ministrijā tiek virzīta iniciatīva par atteikšanos no nosacītas notiesāšanas,
vienlaikus paredzot paplašināt iespēju piemērot šo jauno pamatsodu pilnā apjomā," atklāja Linde.
Jau šobrīd šāds stingrāks soda veids – probācijas uzraudzība – ir paredzēts par vairākiem noziegumiem, bet šo loku varētu paplašināt. Tādējādi iecerēts mazināt to personu skaitu, kuras atkārtoti veic sabiedrisko darbu, taču pēc tam turpina pārkāpt likumu.
