ĪSUMĀ:
- Pēdējo 14 gadu laikā palielinājies Latvijas un sarucis Krievijas patriotu skaits.
- Samazinās Krievijas ietekme uz Latvijas sabiedrību, tostarp uz krievvalodīgajiem.
- Piederību bijušajai PSRS izjūt 29% krievvalodīgo, Krievijai – 20%.
- Tikai 28% iedzīvotāju gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās militāra uzbrukuma gadījumā.
- Ar ieročiem rokās aizstāvēt Latviju gatavi 36% latviešu un vien 14% krievvalodīgo.
- Aizstāvēt Latviju nemilitārā veidā gatavi 72% latviski runājošo un 41% krieviski runājošo.
- Pamest valsti militāra uzbrukuma gadījumā gatavi 29% krieviski runājošo un 21% latviešu.
Tuvāki Latvijai, svešāki Krievijai
Patriotisma pieaugumu varēja konstatēt jau 2018. gadā, un 2022. gadā šī tendence turpinājās, teikts pētījumā.
Latvijas patriotu skaits pēdējo 14 gadu laikā ir palielinājies no 73% 2008. gadā līdz 84% 2022. gadā, bet Krievijas patriotu skaits sarucis no 12% 2008. gadā līdz 4% 2022. gadā. Nedaudz samazinājies to cilvēku skaits, kas sevi neuzskata ne par vienas valsts patriotu.
2022. gada dati atklāj arī atšķirības uzskatos pēc ģimenē lietotās valodas – latviešu ģimenēs 94% sevi uzskata par Latvijas patriotiem, krievu valodā runājošās ģimenēs 67% respondentu atzīst, ka ir Latvijas patrioti, 11% – ka ir Krievijas patrioti, 6% – Ukrainas patrioti, bet 23% – nav nevienas valsts patrioti.
Latvijas krievvalodīgo noskaņojums patriotisma jomā mainījies no 2018. līdz 2022. gadam. Latvijas patriotu skaits krieviski runājošās ģimenēs nav mainījies, taču
ir samazinājies Krievijas patriotu skaits, palielinājies Ukrainas patriotu skaits un arī to respondentu skaits, kas sevi neuzskata ne par vienas valsts patriotu.
Krievijas-Ukrainas kara kontekstā Krievijas saikne ar Latvijas krievvalodīgajiem ir samazinājusies, taču šajā grupā nav audzis arī patriotisms pret Latviju.
DSPC sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2022. gada oktobrī veica Latvijas sabiedrības aptauju, izmantojot jautājumus, kādi bija iekļauti vairākos līdzīga rakstura pētījumos 2016., 2018. un 2020. gadā.
Kopumā aptaujāja 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 75 gadiem visos Latvijas reģionos.
Joprojām augsta piederības sajūta PSRS
Pētījums apliecina, ka piederība Latvijai ir noturīga augsta (virs 90%) un pieaug arī piederības sajūta Eiropas Savienībai. Ilgtermiņā samazinās piederības sajūta bijušajai PSRS – no 19% 2015. gadā līdz 16% 2022. gadā, kā arī Krievijai – no 13% līdz 9%.
Piederība bijušajai PSRS un Krievijai izteiktāka ir krievvalodīgo ģimenēs. 2022. gadā 29% krievvalodīgo respondentu jutās piederīgi bijušajai PSRS, bet 20% - Krievijai. Vienlaikus pētījums parāda, ka arī krievvalodīgo respondentu vidū daudz vairāk ir tādu, kas izjūt piederību ES, – 61%, un lielākā daļa jeb 88% jūtas piederīgi Latvijai.
Salīdzinājumā ar 2015. gada datiem redzams, ka Krievijas ietekme ir samazinājusies arī Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū, jo tad piederību Krievijai atzina 28% aptaujāto, kuri ģimenē runā krievu valodā.
Tāpat pētījuma autori uzsver, ka krievvalodīgo vidū piederības sajūta bijušajai PSRS ir augstāka nekā mūsdienu Krievijai, kas liecina, ka šīs Latvijas iedzīvotāju daļas
saikne ar Krieviju lielā mērā ir balstīta pagātnē, nevis šodienas politikā.
Neesam gatavi karot
Sabiedrībā joprojām ir zema gatavība aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās militāra uzbrukuma gadījumā.
Salīdzinājumā ar 2019. gadu pat nedaudz ir samazinājies to cilvēku skaits, kas būtu gatavi to darīt, – no 31% līdz 28%.
Taču pētnieki uzsver, ka šīs svārstības ir statistiskās kļūdas robežās, tādēļ secina, ka ilgtermiņa tendence Latvijas sabiedrībā ir tāda, ka aptuveni trešdaļa iedzīvotāju socioloģiskajās aptaujās pauž gatavību aizstāvēt valsti militārā veidā.
Tāpat pētījuma autori akcentē, ka tie ir tikai aptauju dati un iedzīvotāju faktiskā uzvedība militāra konflikta gadījumā var būt citāda. Piemēram, pirms Krievijas kara sākuma Ukrainā aptaujas rādīja, ka 44,9% ukraiņu ir gatavi aizstāvēt savu valsti, bet pēc kara sākuma rādītājs uzauga līdz 80%.
Jautājumā par rīcību militāra uzbrukuma gadījumā redzamas būtiskas atšķirības latviski un krieviski runājošo ģimeņu vidū.
Aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās būtu gatavi 36% respodentu ar latviešu valodu ģimenē un tikai 14% – ar krievu valodu ģimenē.
Aizstāvēt Latviju nemilitārā veidā būtu gatavi 72% latviski runājošo un 41% respondentu, kuri ģimenē runā krievu valodā. Pamest valsti militāra uzbrukuma gadījumā vairāk gatavi ir krievu valodā runājošie (29%) pretstatā 21% ar latviešu valodu ģimenē.
