Novērst dambja filtrācijas problēmas, nodrošināt dambja mehānisko noturību un ieviest labāku pretplūdu sistēmu – šādus jēdzienus lieto hidrotehniķi, kam uzticēts izstrādāt projektu. Praktiski tas nozīmēs daudz dažādus darbus. Remontēs akas, kā nu kurā posma, betonēs vai ar šķembām nobērs nogāzes, vietām paaugstinās atbalsta sienu, stādīs arī jaunus kokus. Vēl, piemēram, Strūves parkā, izveidos pastāvīgu sūkni.
Blakus tam dzīvojošie pauduši gandarījumu – janvārī pārdzīvotā evakuācija satrauca pamatīgi, lai gan postījumi izrādījušies nelieli.
Jēkabpils Pļaviņu ielas iedzīvotāja Elita Petrika stāstīja: "Malka samirka. Bet tas ledus... bija bail no ledus ļoti. Dambis jāremontē, jātaisa, protams. Kā teica – jāsāk ar savu māju un pēc tam jāiet, lai kaimiņi taisa, visi pārējie, pārējās pašvaldības lai arī kaut ko dara."
Sanākušie mudināja cīnīties ar Daugavas ūdeņiem, neaprobežojoties tikai ar dambja remontu.
Pensionārs Mārtiņš Rupmeijs no Jēkabpils pauda: "Es dzīvoju salā uz Daugavas, esmu pieredzējis septiņus plūdus. Īstus plūdus. Tādi brīnumi kā šogad, kad pie Sakas tilta "čerpī" ārā ledu ar ekskavatoru, nav pieredzēti. Jādomā mazliet par Daugavas gultnes patīrīšanu."
Savukārt hidrotehniķis Einārs Pumpurs skaidroja: "Šo problēmu var atrisināt Pļaviņu ūdenstacijas ūdens līmeņa regulēšana, to var atrisināt Zeļķu tilta šķērsgriezuma palielināšana. Jā, dambis ir jāremontē, bet tas neatrisinās [problēmu]."
Tikmēr hidrotehniķis, VSIA "Meliorprojekts" pārstāvis Haralds Gailums pauda: "Daugavas risinājums ir jāskatās kompleksi. Mēs nevaram izraut Jēkabpili kā atsevišķu posmu. Bet mēs arī nevaram neuzturēt pilsētas infrastruktūru."
Kopumā gan zemju īpašnieki pret piedāvāto konkrētas pretenzijas nepauda. Stāstot par iecerēto, projektētāji bieži vien minēja frāzi "ja pietiks finansējuma". Iepriekš pašvaldībā pausts, ka kopējais dambja atjaunošanai nepieciešamais finansējums varētu būt 12,4 miljoni eiro.
Jēkabpils novada Attīstības pārvaldes vadītājs Ilmārs Luksts norādīja: "Ceram, ka pietiks ar to finansējumu, kas mums ir iezīmēts, un tad gaidīsim iepirkumu. Iepirkumu plānojam izsludināt jūnija beigās, jūlijā, lai šogad varētu uzsākt būvniecību."
Kur un kā rast finansējumu, pašvaldībai palīdzēt solījušies finanšu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri, piesaucot Eiropas Savienības fondus kā avotu.
KONTEKSTS:
Janvārī, izveidojoties lielai vižņu masai Daugavā, kas aizsprostoja upi no Pļaviņām līdz pat Jēkabpilij, pilsētu pārņēma plūdi, kādi nebija pieredzēti vairākus gadu desmitus. Jēkabpils novadā tika izsludināts sarkanais brīdinājums. Iedzīvotāji tika aicināti nekavējoties evakuēties no plūdu apdraudētajām teritorijām. Tāpat sāka arī brukt dambis, kas pilsētu aizsargā no plūdiem. Plūdu ierobežošanas un dambja stiprināšanas darbi noritēja diennakts režīmā teju divas nedēļas. Dambi izdevās nosargāt, un vēlāk kritās arī ūdens līmenis.
Plūdu laikā Jēkabpilī tika izskaloti ceļi un ielas, bojātas kanalizācijas sistēmas, applūda ap 400 privātmājas. Avārijas seku likvidācijai pēc plūdiem Jēkabpilī pašvaldība kopumā plāno pieprasīt teju 2,5 miljonus eiro no valsts budžeta. Aizsargdambja atjaunošanai būs nepieciešami 12,5 miljoni eiro.
