Pērn kopumā SPRK uzraudzītie pasta komersanti apstrādāja 63 miljonus pasta sūtījumu, ko ietver tradicionālie, eksprespasta, kurjerpasta pakalpojumi, kā arī abonētās preses piegāde.
Salīdzinot ar 2021. gadu, kopējais sūtījumu skaits samazinājās par 12,8%.
"Pasta nozares rādītāju izmaiņas liecina, ka lietotāji devuši priekšroku iegādāties preces klātienē, pasūtīt tās interneta veikalos un saņemt tās uz vietas veikalā vai, piemēram, nogādāt dāvanu saņēmējam klātienē. Arī vēstuļu korespondences sūtījumiem novērots straujš kritums, ko, iespējams, ietekmējusi e-adreses aktīvāka izmantošana dokumentu saņemšanai vai nosūtīšanai," stāstīja SPRK Elektronisko sakaru un pasta pakalpojumu departamenta direktors Ivars Tauniņš.
Būtisks kritums kurjerpastam
Pasta pakalpojumu lietotāji pērn visbiežāk izmantoja tradicionālos pasta pakalpojumus jeb izvēlējās sūtījumu nosūtīšanu un saņemšanu pakomātos vai pasta pakalpojumu sniegšanas vietās, kur sūtījumi veidoja pusi no kopējā sūtījumu skaita. Pārsvarā tā bija vēstuļu korespondence, ko adresāts saņēma savā pastkastītē. Vēstuļu korespondences sūtījumi no kopējā tradicionālā pasta sūtījumu skaita veidoja 65,4%.
Savukārt pasta paku nosūtīšanai iekšzemē lietotāji deva priekšroku gan ātrākam piegādes veidam – eksprespasta pakalpojumam jeb paku saņemšanai personīgi norādītajā adresē, gan tradicionālā pasta pakalpojumam. Izmantojot eksprespastu, lietotāji nosūtīja 5,5 miljonus pasta paku, bet vēstuļu korespondenci – vien 8,3 tūkstoši.
"Kopumā pērn novērota tendence izmantot eksprespasta un kurjerpasta pakalpojumu mazāk, lai saņemtu vai nogādātu sūtījumus. Eksprespasta pakalpojumu ietvaros kopā nosūtīti 13,2 miljonus sūtījumu, kas ir par 13,1% mazāk nekā 2021.gadā, savukārt kurjerpasta gadījumā kritums ir būtiski augstāks – 26%. Tas galvenokārt ir skaidrojams ar Covid-19 ierobežojumu atcelšanu, kā rezultātā lietotāji devuši priekšroku preci saņemt klātienē, neizmantojot pasta pakalpojumus," skaidro SPRK pārstāvis.
Mazāk abonē presi
Pērn kopumā tika apstrādāti 24,3 miljoni pasta paku sūtījumu, no kuriem vairāk nekā puse jeb 55% bija iekšzemes sūtījumi, savukārt 25% saņemti no ārvalstīm un 19% sūtīti ārpus Latvijas.
Salīdzinot ar 2021. gadu, kopējais pasta paku sūtījumu skaits ir samazinājies par 1,3 miljoniem sūtījumu jeb 5,2%, kamēr pašmāju paku sūtījumi, kurus lietotāji saņem pakomātos vai pasta pakalpojumu sniegšanas vietās, ir pieaudzis par 4,2%.
Arvien mazāk lietotāju abonēja preses izdevumus, par ko liecina abonēto sūtījumu skaita samazinājums 1,2 miljonu apmērā jeb par 6,2%, salīdzinot ar 2021. gada rādītājiem. To daļēji var saistīt ar šī pakalpojuma aktualitātes zaudēšanu un konkurenci ar digitālā laikmeta iespējām, secina SPRK.
Samazinās pakalpojuma sniedzēju skaits
2022. gadā pasta tirgū pakalpojumu nodrošināja 62 pasta komersanti, kuru darbība uzrauga SPRK. Pēdējo trīs gadu laikā pasta pakalpojumu sniedzēju skaits samazinājās par 16,2%. Pērn tirgū konkurences apstākļos ienākuši arī jauni tirgus spēlētāji, kā arī daļa komersantu beiguši savu darbību.
Paku sūtījumu segmentā lielāko sūtījumu skaitu 2022. gadā nodrošināja SIA "Omniva", SIA "DPD Latvija", SIA "Venipak" un SIA "Itella Logistics". Savukārt vēstuļu korespondences sūtījumu sektorā lielāko sūtījumu skaitu apstrādāja VAS "Latvijas Pasts", nodrošinot 98% vēstuļu sūtījumu no kopējā vēstuļu sūtījumu skaita.
Pasta komersantu kopējie ieņēmumi 2022. gadā veidoja 161,9 miljonus eiro. Lielāko daļu ieņēmumu (63%) veidoja eksprespasta sūtījumi, bet 33% – tradicionālie pasta pakalpojumi.
