Vairākus gadu desmitus Karostas kanāls bija Padomju armijas Jūras kara flotes bāze – mājvieta zemūdenēm un karakuģiem. Tolaik izpratne par dabai draudzīgu saimniekošanu bija visai niecīga, līdz ar to kanāls savā ziņā bijis kas līdzīgs atkritumu izgāztuvei.
"Šeit – Karostas kanāla gultnē – ir visa Mendeļejeva tabula. Piestātnēs stāvēja akumulatori, sērskābe tecēja ūdenī.
Ja kuģus bunkurējot, no kuģa kaut kas notecēja ūdenī, par to neviens neuztraucās un nevāca. No krasta, kuģubūves rūpnīcas, ja kaut kas sauszemē traucēja, to vienkārši iesvieda ūdenī, lai netraucē," stāstīja Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.
Pirmie Karostas kanāla attīrīšanas darbi notika 2015. gadā, kad no ūdens izcēla nogrimušas laivas un citus lielizmēra atkritumus. Savukārt tagad, piesaistot Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļus, aptuveni 3, 5 miljoni eiro tiks tērēti, lai no kanāla izsmeltu piesārņotu nogulumu. Tas jāizdara, jo, attīstoties uzņēmējdarbībai, kanālā notiek intensīvāka kuģu satiksme, un to dzenskrūves piesārņojumu var izplatīt ne tikai kanāla ūdeņos, bet arī Baltijas jūrā.
Darbus ar ekskavatoru un speciālu nogulumu sūcēju veic uzņēmums "Eko osta", labi apzinoties, ka kanāls var slēpt dažādus atradumus.
"Tur ir ļoti daudz visādi tehnogēnie priekšmeti – metāli, troses, koka gabali – viss, ko var iedomāties.
Pastāv risks arī par sprādzienbīstamu priekšmetu esamību," sacīja SIA "Eko osta" darbu vadītājs Kristaps Kaupužs.
Kopējais apjoms, ko plānots izcelt no Karostas kanāla, ir vairāk nekā 160 tūkstoši kubikmetri grunts, Sektorā, kur darbi notiek, jāsasniedz kanāla dziļums līdz 10,8 metriem.
Strādnieki esot instruēti, ka, atrodot lādiņus, darbi jāaptur un jāzvana sapieriem. Tāpat darbi nepārtraukti jāsalāgo ar kuģu satiksmi, taču uzņēmums tos apņēmies paveikt līgumā noteiktajā laikā – līdz šī gada novembra beigām. Savukārt Liepājas SEZ pārvalde jau tagad plāno, kā uzraudzīs no kanāla izceltā piesārņojuma ietekmi uz vidi tā noglabāšanas vietā – kanāla galā aiz speciālas rievsienas.
Ar speciāli izveidotu urbumu palīdzību varēs kontrolēt gruntsūdeņu stāvokli līdzās piesārņojuma deponēšanas vietai.
"Tiks izveidoti urbumi gruntsūdeņu kontrolēšanai tieši šeit – deponēšanas vietas rajonā, lai mēs varētu kontrolēt, vai nenotiek vides piesārņojuma izplatīšanās," klāstīja Liepājas SEZ projekta vadītājs Ivo Koliņš.
Noglabātā piesārņojuma monitorings būs jāveic turpmākos 30 gadus, tāpat zinātnieki pēc kanāla attīrīšanas analizēs tā ekoloģisko stāvokli, lai saprastu, vai kanālu iespējams dzēst no Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas HELCOM karsto punktu saraksta.
Karostas kanāla attīrīšana izmaksās aptuveni 3,5 miljonus eiro, un to atbalsta Norvēģijas finanšu instruments. Kopējās projekta izmaksas pārsniedz 5 miljonus eiro.
