No pagājušā gada 24. septembra ir stājušies spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas maina uzturēšanās atļauju saņemšanas kārtību Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Tie paredz, ka Krievijas Federācijas pilsoņiem, kas pirms citas valsts pilsonības saņemšanas bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi un uzturas Latvijā ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, līdz šā gada 1.septembrim jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) dokuments, kas apliecina nokārtotu valsts valodas zināšanu pārbaudi A2 līmenī. Ir zināms, ka šādu iedzīvotāju Latvijā ir 25 tūkstoši.
Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" skatītājai Indrai jautā – viņas kaimiņienei jāpagarina uzturēšanās atļauja Latvijā. Pirmā vizīte Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē atnesusi negaidītu pārsteigumu. Indras kaimiņiene Latvijā dzīvo no 70. gadu sākuma. Visu savu darba mūžu ir strādājusi Latvijā, bet, lai saņemtu Krievijas pensiju, pieņēmusi šīs valsts pilsonību. Savulaik latviešu valodas eksāmenu vajadzīgajā līmenī ir nokārtojusi, tādēļ izmaiņas Imigrācijas likumā 66 gadus veco kundzi nav satraukušas.
"Aizejot uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, kur arī bija jāgaida rindā, protams, lai tiktu vispār, izrādās, ka ir jāizpilda anketa. Un sākums anketai ir tāds, ka ir jāiesniedz vecāku, bērnu, laulātā un arī laulātā vecāku, arī savu brāļu, māsu CV, kur ir pilns dzīves apraksts, sākot ar piedzimšanu, skolas gaitām "no-līdz", ar visām darba gaitām "no-līdz". Tiek piedāvāts arī it kā palīgs ar norādītu interneta adresi, kur angļu valodā, zinot angļu valodu, var aizpildīt CV, sagatavot," pastāstīja Indra.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) norāda, ka jau kopš kovida pandēmijas šie dokumenti tiek pieņemti tikai elektroniski vai sūtīti pa pastu.
" Visa informācija ir pieejama mūsu mājaslapā, pie visiem dokumentiem, kas ir jāiesniedz. Var zvanīt arī uz informācijas tālruni konsultēties. Tuvākajos mēnešos tiks ieviests jauninājums – mums būs migrācijas info tālrunis, kur klients varēs piezvanīt un noskaidrot visu par migrācijas jautājumiem,"
pauda PMLP direktora vietniece, sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe
Arī gala lēmumu no PMLP klienti saņem eletroniski vai pa pastu, kur ir paziņots, vai uzturēšanās atļauja ir piešķirta un cik ilgā laikā tā jāizņem.
Puķe skaidro, ka klients PMLP ierodas divas reizes. Atnāk nofotografēties uzturēšanas atļaujai, nodot biometriskos datus un pēc tam saņemt uzturēšanās atļauju.
Tā kā kaimiņienei darba mūža laikā CV nekad nav bijis jāraksta un arī ar datoru viņas attiecības ir uz "jūs", Indra palīdzējusi tikt ar visu galā. Tomēr ir neizpratnē par dzimtas kokam līdzīgo iesniedzamo informāciju, kas slēpjas zem nosaukuma "anketa".
Valsts drošības dienests rakstiskajā atbildē uzsver, ka jārēķinās, ka saistībā ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā kopš 2022. gada 2. septembra Krievija ir iekļauta to valstu sarakstā, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, veicama papildu pārbaude.
"Valsts drošības dienests padziļināti pārbauda jebkuru Krievijas pilsoni. Informācija par personu radiniekiem tiek pieprasīta, lai izslēgtu iespējamas saiknes ar Krievijas noziedzīgā režīma pārstāvjiem un potenciālus izlūkošanas riskus. Ja personai kāda informācija nav pieejama, jānorāda konkrētās informācijas nesniegšanas iemesli. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka apzināta informācijas sagrozīšana vai slēpšana var kalpot par iemeslu uzturēšanās atļaujas termiņa pagarināšanas atteikumam," teikts Valsts drošības dienesta sūtītajā vēstulē raidījumam.
Ņemot vērā, ka redzējusi realitātē, ko nozīmē cilvēkam cienījamos gados, kurš visu dzīvi pavadījis Latvijā, atrast ziņas par dažādiem radiniekiem Krievijā, Indra tomēr uzskata, ka šajā gadījumā prasības ir pārāk nesamērīgas.
Pārskatot statistiku, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē atzīst, ka iesniegumu izskatīšana nevirzās raiti: "Ja mēs runājam par cilvēkiem, uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma grozījumi, tad šobrīd no 25 tūkstošiem aptuveni 2,5 tūkstoši ir iesnieguši dokumentus. Bet pagaidām ir pieņemts ļoti, ļoti, ļoti mazs lēmumu skaits, kas ir saistīts ar to, ka vairumā gadījumu notiek papildu padziļinātas pārbaudes, ko veic Valsts drošības iestādes."
Līdz šim šāds lēmums ir pieņemts mazāk nekā 1% gadījumu.
