Lai samazinātu roņu radītos zaudējumus zvejas rīkiem un lomiem, Valsts zinātniskā institūta BIOR pētnieki šogad veiks atbaidīšanas medības. Pētnieki norāda, ka līdz šim veiktie mēģinājumi atbaidīt roņus ar drošākiem murdiem vai skaņas signāliem nav bijuši veiksmīgi. Pavasarī kopumā plānots nomedīt 20 pelēkos roņus, stāsta BIOR zivju resursu pētnieks Ēriks Krūze: "Līdz šim pētījumi pierādījuši, ka maza daļa no roņu populācijas, pamatā pieaugušie un dominējošie tēviņi, ir tie, kas iemācās dzīvot pie tā zvejas rīka un neļauj arī citiem jaunajiem roņiem tur tikt. Tā hipotēze ir – kas notiek, ja mēs izņemam tos dominantos tēviņus ārā, vai tas atstāj kaut kādu iespaidu un vai pārējie roņi, tad sāk baidīties, jo mācās viens no otra. Tiklīdz sāksies pavasara zvejas sezona, mums ir četras pilotvietas – Salacgrīva, Mērsrags, Ķesterciems, Saulkrasti, kur mēs no DAP saņēmām nelimitēto savvaļas dzīvnieku ieguves atļaujas. Katrā vietā mums ir paredzēts iegūt piecus roņus."
Baltijas jūrā kopumā ir ap 38 tūkstoši pelēko roņu. Pētnieks turpina, ka Rīgas līcī pelēkais ronis pamatā ierodas baroties, bet roņi netiek aizbiedēti ar medībām, kā tas savukārt ir Somijā, Igaunijā un Zviedrijā. Pirms diviem gadiem pieņemtajā sugas aizsardzības plānā roņu atbaidīšanu ar limitētām medībām apstiprināja arī Dabas aizsardzības pārvalde, skaidro Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode: "Pelēkajam ronim aizsardzības stāvoklis atbilstoši Eiropas ziņojumam par sugu stāvokli ir labvēlīgs, jo populācija pieaug. Tas, kas paredzēts roņu apsaimniekošanas plānā, ir izmēģināt un notestēt, vai tam ir, pirmkārt, jēga, vai tas, ka iegūst roņus tiešā zvejas rīku tuvumā kaut kādā veidā ietekmē to, ka mazinās izēsto zivju daudzums. Cik tas vispār reāli ir iespējams Latvijas apstākļos, jo ir nosacījums, ka šos nomedītos dzīvniekus arī jāizved krastā, nevis vienkārši atstāt jūrā, lai pēc tam kaut kur izskalojas.
Tā kā šis ir pilotizmēģinājums, lai saprastu, vai tas ir turpināms vai nav."
Kopš 2020. gada zvejniekiem gan pieejamas arī kompensācijas par roņu radītajiem postījumiem zvejas rīkiem un nozvejas zaudējumiem. Atbalstu saņem ap 60 zvejnieku, stāsta Lauku atbalsta dienesta pārstāve Kristīna Ilgaža: "BIOR ir veicis aprēķinus par vidējiem postījumiem šiem zvejas tīkliem un lomam. Zvejniekam pašam nav jāveic pusapēsto zivju uzskaite vai saplēsto tīklu metru aprēķini. Kopumā par abiem gadiem esam izmaksājuši kompensācijās vairāk nekā 350 tūkstošus eiro. Drīz atkal būs šī atbalsta pasākuma jaunā kārta."
Latvijas Vides aizsardzības fonda projektā "Roņu aizbaidīšanas un ieguves efektivitātes novērtējums Latvijas piekrastē" BIOR pirmos secinājumus par ietekmi uz zvejas sezonu varēšot izdarīt gada beigās.
