12. Saeima pēdējā sēdē atbalsta aizliegumu darba devējiem bez pamatojuma prasīt svešvalodu zināšanas

Darba devējiem būs aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilps tās lietošana, ceturtdien, 1. novembrī, savā pēdējā sēdē lēma 12. Saeimā.

Par grozījumu "Darba likumā" pieņemšanu 3. lasījumā balsoja 81 deputāts, bet atturējās - viens.

Diskusijas Saeimā izvērsās par priekšlikumu likumprojektā noteikt, ka darbiniekiem ir tiesības, veicot darba pienākumus, saziņā ar Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem vai personām, kuras saņēmušas uzturēšanās atļauju, izmantot tikai valsts valodu. Deputāti atbalstīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikuma ierosinājumu šo normu no likumprojekta izslēgt.

Tāpat deputāti neatbalstīja rosinājumu valsts vai pašvaldības institūcijās vai kapitālsabiedrībās aizliegt pieprasīt tādas valodas zināšanas, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda.

Diskusijas par to, cik tiesīgi ir darba devēji prasīt konkrētas svešvalodas zināšanas, ar ko vairāk domāta krievu valoda, noris visu 12.Saeimas sasaukuma laiku. Pret rosināto aizliegumu iestājās uzņēmumus pārstāvošās organizācijas.

Grozījumus Darba likumā rosināja Nacionālā apvienība (NA).

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijas darbaspēka tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas (visbiežāk - krievu) zināšanas, arī gadījumos, kad komersanta darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem.

Grozījumu autori norāda, ka septiņās lielākajās Latvijas pilsētās dzīvo puse no valsts iedzīvotājiem, bet tikai 40% no tiem ir latvieši. Līdz ar to tur pastāv pilnīga krievu valodas pašpietiekamība, it sevišķi privātuzņēmumos. Šādā situācijā darba devēji, vai nu pieņemot darbiniekus darbā, vai arī pēc viņu pieņemšanas darbā, kā obligātu pieprasa krievu valodas prasmi, jo vairākums viņu klientu un arī vairākums strādājošo ir krieviski runājošie.

Savukārt Latvijas novados un mazpilsētās latviešu īpatsvars ir 75% (Kurzemē un Vidzemē pat 90%) un nav reālas nepieciešamības mācīties, zināt un lietot krievu valodu. Šo novadu un pilsētu pašvaldības pat teorētiski nespētu nodrošināt skolas ar pietiekamu skaitu krievu valodas skolotāju, ja skolēni, piemēram, vācu valodas vietā gribētu mācīties krievu valodu. Skolās ar latviešu mācību valodu 16 gadu laikā tikai aptuveni 35% skolēnu kā svešvalodu ir apguvuši krievu valodu. 2016. gadā krievu valodu (nevis vācu) kā otro apgūstamo svešvalodu izvēlas jau tikai 32%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt