Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Sola mainīt sniega tīrīšanas kārtību

Panorāma

Panorāma

Atliek mācību atsākšanu klātienē

1.–2. klašu skolēni vēl neatsāks mācības klātienē

Covid-19 izplatības dēļ jaunāko jeb 1.–2. klašu bērniem – kopā 40 tūkstošiem skolēnu – vēl neatsākas mācības klātienē, nolēma valdība. Tādējādi Ministru kabinets lēma pretēji otrdien konceptuāli atbalstītajam lēmumam par 1.–2. klašu skolēnu atgriešanos skolā no 8. februāra.

ĪSUMĀ:

  • Pretēji iepriekš plānotajam 1.-2. klašu skolēniem mācības klātienē vēl nesāksies.
  • Tas tiek skaidrots ar Covid-19 saslimstības pieaugumu Latvijā. 
  • Ministre atvainojas tiem, kas jau bija gatavi atsākt mācības klātienē.
  • No 8. februāra būs individuālas konsultācijas klātienē visos skolas vecumposmos.
  • IZM par papildu konsultācijām rosinās paredzēt papildu samaksu pedagogiem.
  • Izstrādās modeli par klātienes mācību sākšanu novados, kur Covid-19 izplatība ir zemāka.
  • "Mammām un tētiem" vadītāja: valdības nostājas maiņa vecākus nogurdina.

Vērtēs mācību atsākšanu klātienē novados

Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) informēja, ka pagaidām valdība neizlēma par klātienes mācību atsākšanu, ieklausoties Veselības ministrijas ekspertu viedoklī, ka ir drusku pāragri atsākt mācības klātienē. “Šo lēmumu atliekam, bet atsāksim klātienes konsultācijas,” informēja premjers.

Klātienes individuālās konsultācijas varēs notikt visu klašu skolēniem. Tās galvenokārt paredzētas tiem, kuriem pirmajā pusgadā jākārto valsts pārbaudes darbi, trūkst ierīču attālinātajām mācībām vai vajadzīgs psiholoģisks atbalsts. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) norādīja, ka nākamnedēļ valdība lems par naudas piešķiršanu konsultāciju apmaksai.

"Statistika nebija labvēlīga, un epidemiologi bija kategoriski pret šādu rīcību. [..]  Patiešām ļoti atvainojos katram, kas 1. un 2. klasē jau bija gatavs klātienei,

ticu un ceru, ka skolu direktori to bija gatavi izdarīt. Tomēr vēl pārbaudām savu digitālo pratību un mēģinām būt saprotoši viens pret otru," teica ministre 

Izglītības un zinātnes ministre Ilga ŠuplinskaJānis Kincis

Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Veselības ministriju precizēs "reģionālo pieeju" un piedāvās savu skatījumu uz klātienes mācību atsākšanu novados, kur epidemioloģiskā situācija ir droša, teica ministre.

"Protams, epidemiologi un Veselības ministrija var teikt, ka tā nav droša nevienā vietā Latvijā, bet tomēr ir statistika, un mēs vērosim, kāda ir vidējā statistika. Ņemot vērā, ka jau augustā ir izstrādātas rekomendācijas, kā rīkoties katrai skolai, ļoti ceram uz reģionalitātes pieeju," sacīja ministre.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" sacīja, ka visas iesaistītās puses – skolotāji, bērni, vecāki, administrācija, ēdinātāji – bija gatavi mācību atsākšanai klātienē un tagad ir "smagi vīlušies". Pēc Vanagas teiktā, tika ieguldīts daudz darba, lai sagatavotos mācību atsākšanai. Viņa uzsvēra, ka nedēļa ir pārāk ilgs laiks, lai runātu par vienu un pēc tam pieņemtu pilnīgi kaut ko citu.

Vanaga uzsvēra, ka LIZDA jau kopš vasaras runā, ka vajadzētu ļaut mācības klātienē atsākt skolām novados, kur ir mazāka saslimstība ar Covid-19. Pašlaik gan arodbiedrība nejūtas sadzirdēta.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”) atzina, ka skolu ēdinātāji pēc pagājušajā nedēļā izskanējušās informācijas par klātienes mācību atsākšanu jau gatavojās darbam un gaidīja šo iespēju, taču diemžēl situācija ar Covid-19 izplatību neļāva atsākt mācības klātiene, un arī šiem uzņēmumiem ir iespēja pieteikties valsts atbalstam, gan dīkstāves pabalstiem, gan apgrozāmo līdzekļu grantiem.

Ieklausās epidemiologu ieteikumos 

Premjers atzina, ka attālinātās mācības ir izaicinājums gan sadzīviski, gan tehniski, tomēr ekspertu ieskatā atsākt mācības klātienē patlaban vēl nav droši.

Pēc Kariņa teiktā, iepriekšējo divu nedēļu dati rādīja, ka saslimstība ar Covid-19 Latvijā pakāpeniski mazinās un ka agri vai vēlu tiks sasniegti vidēji 200 gadījumi uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā. "Tādos apstākļos mazākos bērnus varētu sākt laist skolā," skaidroja Kariņš.

Tomēr šonedēļ statistikas dati sāka pasliktināties un epidemiologi ieteica mācības klātienē pagaidām vēl neatsākt.

Šonedēļ mainījusies arī VM nostāja mācību atsākšanas jautājumā. Epidemiologi norādījuši, ka Covid-19 saslimstības līkne ir pagriezusies pretējā virzienā, atzina arī veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!"), norādot, ka kaut kas ir mainījies, tostarp sabiedrības uzvedībā.

Ministrs atzīmēja, ka pirmsskolas pedagogu vidū saslimstība ar Covid-19 ir augsta – gandrīz tikpat liela kā mediķiem. Un, ja "saslimstības līkne raujas uz augšu", nedrīkst pieļaut, ka skolās slēgtās telpās ir bērnu grupas un pedagogi. "Mums bija jāreaģē uz situāciju," skaidroja ministrs. 

Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis iepriekš norādīja, ka jebkuru mācību atsākšana palielina Covid-19 izplatības risku. Viņš gan atzīst, ka nepastāv konkrēts saslimušo skaits, pie kura skolas būtu droši atvērt.

"Skaidrs, ka klātienes skola jebkurā vecuma grupā ir papildu riska faktors. Taču droši vien jāvērtē šis risks, kas nāk no klātienes skolas, pret tiem zaudējumiem, kas ir šajā mājsēdes variantā, kad skolēni ir attālināti. Protams, ka tur ir argumenti abām pusēm," sacīja Briģis.

Vecāku organizācijas "Mammām un tētiem" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka mācības klātienē noteikti jāatsāk, kad to ļauj speciālisti.

Vecāku vidū esot gan tādi, kuri ir atviegloti par valdības lēmumu vēl nesākt mācības klātienē mazāko klašu skolēniem. Pēc Akmentiņas-Smildziņas stāstītā, daļai ir bail, ka bērni saslims ar Covid-19, ka ģimenē ir kāds ar hroniskām slimībām, kurš jāsargā, ka slimība vispār ir maz pētīta. Vienlaikus ir tā vecāku daļa, kura nevar strādāt attālināti. Tādējādi mazi bērni paliek mājās vieni paši. Vecāki uztraucas ne tikai par viņu spēju pašiem mācīties, bet arī par viņu drošību.

Vēl arī "Mammām un tētiem" vadītāja saskārusies ar vecākiem, kuri atsakās no masku valkāšanas. "Mani patiesi pārsteidza daļa, kas šūmējās par masku valkāšanu un atsakās ievērot drošības pasākumus," uzsvēra Akmentiņa-Smildziņa.

Vienlaikus viņa Latvijas Televīzijai atzina, ka valdības nostājas maiņa vecākus nogurdina.

"Vecāki, protams, ka ir arī ļoti emocionāli noguruši no tādas svārstīšanās, un tiek arī, piemēram, uzdots jautājums, kāpēc robežu slēgšanas un ceļošanas jautājumi tiek izskatīti tikai tagad. Kāpēc "Covid" pases tik vēlu sāka pārbaudīt, bet skolas aizslēdza pirmās," sacīja Akmentiņa-Smildziņa.

Akmentiņa-Smildziņa uzskata, ka skolu atvēršanu vajadzētu vērtēt pēc saslimstības konkrētā vietā. Viņasprāt, Rīgā klātienes mācības atsākt vēl nevajadzētu, taču reģionu skolās, kur arī skolēnu un skolotāju ir mazāk, tas būtu iespējams. Šādu risinājumu aizstāvot arī skolotāju arodbiedrība.

KONTEKSTS:

Visi skolēni patlaban mācās attālināti. 7.–12. klašu skolēniem mācības attālināti notiek kopš rudens brīvlaika, 5.–6. klašu skolēniem – kopš 7. decembra, bet 1.–4. klašu skolēniem – kopš 25. janvāra. 1.–6. klašu skolēniem par nedēļu pagarināja ziemas brīvlaiku, bet 1.–4. klašu skolēniem – vēl par divām nedēļām, līdz arī jaunāko klašu bērni 25. janvārī atsāka mācības attālināti. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt