12 gadu laikā skolēnu skaits sarucis par gandrīz ceturtdaļu, taču šogad vērojams neliels izglītojamo skaita pieaugums. Īpaši bērnudārzos, tāpat nedaudz palielinājies skolēnu skaits atsevišķos pamatizglītības posmos un profesionālajā izglītībā.
Taču mazāks skolēnu skaits nekā iepriekš būs pirmajā, otrajā un desmitajā klasē. Tas nozīmē, ka vidusskolēnu skaits būs mazāks nākamajos divos gados, un ministrija jau iecerējusi daļu vidusskolu pārveidot par pamatskolām.
Tiesa, precīzi skaitļi būs apkopoti pēc 1.septembra.
Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure gan pauž zināmu optimismu: “Un arī mēs skatījāmies, kā tas varētu izskatīties ilgtermiņa, un mēs redzam, ka būtiska samazinājuma nebūs. Mums ir iestājusies tāda zināma situācija valstī, ka iedzīvotāju skaits, aizbraucēju skaits ar katru gadu samazinās, ir tendence arī atgriezties. Mēs jau tomēr sākam runāt par reģionu attīstību, bērnu skaits, mēs ceram un to arī rāda statistika, nesamazināsies.”
Informējot par aktualitātēm jaunajā mācību gadā, kā būtiskāko izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) nosauca mācību saturu un kompetenču satura aprobāciju 100 skolās.
Aptuveni 100 skolās sāksies pilotprojekts, izmēģinot kompetenču pieejā balstītu saturu, lai pakāpeniski to ieviestu jau no nākamā mācību gada.
Kompetenču pieejā balstīts izglītības saturs vispirms būs obligāts pirmsskolas bērniem un pirmajās klasēs. Pakāpeniski to plānots ieviest līdz 2021./ 2022. gadam.
Vairāki jaunumi gaidāmi augstākajā izglītībā. Nākamgad akadēmiskā personāla atalgojums pieaugs par 10%. Tāpat pašlaik atbildīgās ministrijas paspārnē strādā darba grupa, kas pārskata pedagoģijas studiju programmu piedāvājumu.
“Mēs strādājam pie konceptuāli jaunas skolotāju izglītības. Līdz 31.oktobrim mums darbojas konceptuāli jaunas skolotāju izglītības, studiju sistēmas izveides darba grupa, kurā ir iesaistītas visas tās augstskolas, kuras piedāvā izglītības programmas. Ar šo saistīti mēs arī ieviesīsim jaunu, 2.pīlāra finansējumu, proti, snieguma finansējumu, kurš būs domāts tām augstskolām, kuras nodrošina tieši skolotāju izglītību, un par to, ka šie skolotāji aiziet strādāt skolā,” stāsta IZM Augstākās izglītības departamenta direktore Agrita Kiopa.
Augstākajā izglītībā šogad iesaistīti aptuveni 80 000 studentu, no tiem 30 000 mācās par valsts budžeta līdzekļiem.
Jau ziņots, ka Latvijas skolēnu zināšanas ir viduvējas, ja tās salīdzina ar citām attīstītajām valstīm. Cerībā uzlabot skolēnu sniegumu starptautiskos pētījumos Izglītības ministrija jau no septembra pakāpeniski mainīs mācību saturu. Visām Latvijas skolām uz jauno saturu - kompetenču pieeju izglītībā - pakāpeniski jāpāriet jau no nākamā gada 1. septembra, kad to pilnībā sāks apgūt visas pirmsskolas un sākumskolu 1-4.klašu skolēni.
