Saeima ir vienīgā valsts iestāde, kuras izdevumus Valsts kontrole nerevidē. Saeima ik gadu iepirkumā izrauga neatkarīgu auditorfirmu, kas pārbauda Saeimas finanšu gada pārskatu. Tomēr, atšķirībā no Valsts kontroles, šajā pārbaudē nevērtē izmaksu lietderību. Aizvadītajos gados par šāda izvērtējuma trūkumu Saeimā viedokļu apmaiņa bijusi vairākkārt.
2012. gadā "Sabiedrība par atklātību – Delna" portālā "Manabalss.lv" savāca nepieciešamos 10 tūkstošus parakstu iniciatīvai par publiskas revīzijas noteikšanu Saeimai. Toreizējā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa argumentēja, ka Valsts kontroles locekļus apstiprina Saeima un būtu interešu konflikts, ja Valsts kontrole revidētu Saeimas izdevumus. Toreiz Saeimas vairākums šo ieceri noraidīja.
Frakcijās viedokļi atšķiras; būs diskusija
Pašlaik "Progresīvo" frakcijas deputāti iesnieguši Valsts kontroles likuma grozījumu priekšlikumu, aicinot no tā izslēgt pantu, kas izslēdz iespēju revidēt Saeimas izdevumus. Tas palielinātu atklātību un caurskatāmība par valsts budžeta līdzekļu izmantošanu Saeimas darbā, norādījuši idejas autori.
"Mēs neredzam šajā problēmu un neredzam interešu konfliktu, jo Valsts kontrole jau nevērtēs Saeimas lēmumus, ko tā, protams, nevar darīt. Te mēs runājam tieši par līdzekļu saimniecisku izlietojumu," stāsta viens no likuma grozījumu iesniedzējiem deputāts Ervins Labanovskis ("Progresīvie").
"Progresīvo" rosinātos likuma grozījumu trešdien skatīs Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē. Interešu konflikta risku pēc sarunas ar Saeimas Juridisko biroju saskata arī komisijas vadītājs Oļegs Burovs.
"Ņemot vērā, ka budžetu apstiprina Saeima, diez vai būtu pareizi, ka Valsts kontrole, šādi esot atkarīgi no šīs iestādes, veiktu šeit revīziju. Ir atsevišķi revidenti, kas jau pārbauda Saeimas darbību. Ja mēs tā runājam, tad varbūt vajadzētu pateikt, ko konkrēti Valsts kontrole var Saeimā revidēt, bet kopumā tad ko? Arī deputātu, komisiju, frakciju darbu?" pauž Burovs.
Ideju neatbalsta komisijas deputāts no "Jaunās Vienotības" frakcijas Gatis Liepiņš.
"Varu pievienoties arī vecajiem argumentiem, ka Saeima nav kura katra iestāde. Tā ir specifiska ar to, ka, lai arī Saeimai ir arī administratīvā vadība, bet faktiskais vadītājs ir Saeimas priekšsēdētājs, kas ir koleģiāli vēlēta amatpersona. Līdz ar to Saeima nav klasiska valsts iestāde," uzsver Liepiņš.
Bet Māris Sprindžuks no opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" sagaida argumentētu diskusiju.
"Es teiktu, ka idejiski tas ir pareizi. Visiem jābūt kaut kādai kontrolei, bet nezinu, vai tur kaut ko būtisku [revīzijā] atrastu. Bet es teiktu, ka būs diskusija," atzīst Sprindžuks.
Arī VK bažīgi par interešu konfliktu
Saeimas izdevumi nākamā gada budžeta projektā plānoti virs 36 miljoniem eiro, bet 2026. gadā – jau teju 44,5 miljoni eiro. Šis plānotais pieaugums saistāms arī ar sagatavošanos vēsturiskā Saeimas nama atjaunošanai.
Ārvalstīs parlamentu revīzijām ir atšķirīga pieeja. Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, tāpat Polijā un Vācijā to dara Valsts kontrole. Savukārt, piemēram, Somijā un Dānijā Valsts kontrolei nav šādu pilnvaru. Lai tādas noteiktu Latvijā, lēmums ir pašas Saeimas rokās.
Šādu pilnvaru paredzēšanu Valsts kontrolei ir atbalstījuši kādreizējie tās vadītāji. Taču pašreizējais valsts kontrolieris Edgars Korčagins aprīlī intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" argumentēja līdzīgi kā Saeima pirms vairāk nekā desmit gadiem: Valsts kontrolei skatot Saeimas izdevumus, veidotos interešu konflikta situācija.
"Tieši Saeima ir tā, kas ieceļ valsts kontrolieri, kas ieceļ Valsts kontroles padomes locekļus. Līdz ar to sanāktu, ka Saeima pati sev ieceļ kontrolierus. Tā ir kutelīga situācija, un tas ir viens no riskiem, uz ko mēs norādām. No otras puses, var pretstatīt, ar ko tad Saeima ir atšķirīga? Tai tāpat ir pietiekami būtiski izdevumi. Līdz ar to šīs lietas ir jāsamēro un jāpieņem lēmums," skaidroja Korčagins.
