Oktobra beigās rudens vētru un spēcīgo lietusgāžu izraisītie plūdi bija vieni no nāvējošākajiem Spānijas vēsturē. Vairāk nekā nedēļu pēc tam, kad valsti 29. oktobrī skāra plūdi, turpinās bojāgājušo un bezvēsts pazudušo meklēšana.
Valensijas reģions vēl turpināja applūst, kad interneta platformās jau izplatījās dažādi pieņēmumi par plūdu cēloņiem. Spānijas dienesti pat aicināja iedzīvotājus pārtraukt maldinošas informācijas plūsmu, jo tā kavē glābšanas darbus.
Viens no apgalvojumiem – plūdos esot vainojama dambju nojaukšana un zaļā politika. Latvijā tos pavairoja arī atsevišķi politiķi, kuri iepriekš maldinājuši par klimata pārmaiņām.
Pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins sociālajajā medijā "X" paziņoja, ka katastrofu izraisījuši "klimatidioti". Viņa partijas konts "Tauta. Zeme. Valstiskums" rakstīja, ka iemesls esot visu dambju nojaukšana uz mazajām upēm iedomātas biodaudzveidības dēļ.
Arī bijušais zemkopības ministrs no "Apvienotā saraksta" Didzis Šmits sociālajos medijos runāja par dambju nojaukšanu.
"Mēs arī varētu klimata un dabīgās ekosistēmas atjaunošanas vārdā nojaukt Lubānas ezera dambju sistēmu un tad pāris reizes gadā sašust par plūdiem, vainojot tajā cilvēkus, kuri lieto plastmasas maisiņus. Tā ir bijis. Es domāju – plūdi Lubānā, ne tas, ka vainīgi cilvēki un maisiņi," pauda Šmits.
Šādi apgalvojumi platformā "X" guva lielu popularitāti gan latviešu, gan citās valodās. Līdzīgus apgalvojumus pauduši arī atsevišķi Spānijas labējie un galēji labējie politiķi. Tiem pievienotas kartes, kurās it kā redzami vairāki desmiti Valensijas provincē nojaukto upju aizsprostu.
Taču šiem apgalvojumiem nav pamata.
Lai vairotu bioloģisko daudzveidību un atbrīvotu zivju ceļus, vairākās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Latvijā, nojauc vecus, pamestus un nelegāli uzceltus aizsprostus.
Internetā publicētās kartes ir maldinošas, jo Valensijas provincē šajā gadsimtā novākti tikai daži nelieli pāris metrus augsti aizsprosti, norādīja Spānijas medija "Maldita" faktu pārbaudītāji. Aizsprosti nevis aizturējuši ūdeni, bet novirzījuši to, piemēram, uz netālām lauksaimniecības zemēm. Arī žurnālistu aptaujātie eksperti skaidrojuši, ka šīs konstrukcijas nebūtu varējušas novērst lielo lietavu izraisītos plūdus, bet drīzāk pat veicinātu apdzīvotu vietu applūšanu.
Kas izraisīja tik nopietnus nokrišņus? Tos saista ar Spānijai raksturīgu dabas parādību "dana". No ziemeļu polārās atmosfēras straumes noklīst vēss gaiss un virzās uz Spānijas dienvidaustrumiem. Tas nonāk virs mitrā un siltā Vidusjūras gaisa, kas tā rezultātā strauji virzās augšup un veido negaisa mākoņus. Jo gaiss virs Vidusjūras ir siltāks, jo spēcīgāki nokrišņi prognozējami.
"Redzams, kā ciklons virs Spānijas ir virpuļojis, un šajā gadījumā no ziemeļiem reģionā ieplūdusi vēsa gaisa masa, kas virzījusies pāri Ziemeļāfrikai, pēc tam Vidusjūrai, un tieši Vidusjūras siltie ūdeņi izraisīja pamatīgu gubu mākoņu veidošanos, kas arī atnesa stiprās lietusgāzes, pērkona negaisu, lielgraudu krusu, dažās vietās bijis arī virpuļviesulis un tornado," Spāniju postījušo Latvijas Televīzijas ziņās raksturoja laika ziņu redaktors Toms Bricis.
Kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem Vidusjūras virsmas vidējā temperatūra ir palielinājusies par vairāk nekā vienu grādu. Klimata pētnieki un meteorologi secina, ka līdz ar to katastrofā būtiska loma ir globālajai sasilšanai.
"Re:Check" pajautāja deputātiem, kādēļ viņi plūdos vaino aizsprostu nojaukšanu, taču raidījuma tapšanas laikā atbildi nesaņēma.
Spānijā un citur arī izplatīta versija, ka plūdus izraisīja Aļaskas pētniecības programma HAARP. Latvijā to pieminēja dezinformators Aivis Vasiļevskis, kurš iepriekš sodīts par Krievijas Ukrainā sāktā kara attaisnošanu un etniskā naida provocēšanu.
Ne lidmašīnu atstātās sliedes, ne HAARP programma notikušajā nav vainojama. Programma HAARP aizsākta 90. gados un ir iemīļots sazvērestības teorētiķu bubulis. Piemēram, pērn HAARP vainoja postošās zemestrīces izraisīšanā Turcijā.
Jau vairākus gadus šo programmu savā paspārnē pārņēmis Aļaskas Universitātes Fērbenksas atzars. Tas cenšas izzināt atmosfēras augšējo slāņu īpašības. Pētniecības centrs atrodas Aļaskā un ir aprīkots ar 180 augstas frekvences starojuma raidītājiem. To darbības princips ir līdzīgs satelīta radio.
Nav pierādījumu, ka HAARP raidītāji ietekmētu laikapstākļus, tostarp mākoņus.
Iestādē skaidro, ka eksperimentos izmantotās frekvences netiek absorbētas atmosfēras zemākajā slānī, kur veidojas laikapstākļi. To apstiprina arī neatkarīgi pētnieki.
Ierakstam pievienoti arī attēli ar ziņām par tā dēvēto mākoņu sēšanu. Tā ir eksperimentāla metode, kuru izmanto nokrišņu palielināšanai.
Nokrišņus cenšas panākt dažādos veidos, piemēram, gaisā izsmidzina sudraba sāli. Mākoņu sēšana neuzbur ūdeni no nekā, bet vienkārši palīdz gaisa mitrumam sakoncentrēties lietus pilienos. To mēģina attīstīt Spānijas kaimiņvalstī Marokā, bet "RE: Check" neatrada apstiprinājumu, ka kāds eksperts vai iestāde vainotu plūdos mākoņu sēšanu.
Visbeidzot Krievijā plaši izplatīti kādi citi ar plūdiem saistīti meli. 3. novembrī uz visvairāk cietušajām vietām atbalstīt cietušos devās Spānijas karalis Felipe VI. Tajā pašā dienā no galvaspilsētas Madrides uz Valensiju vienā kolonnā izbrauca vairāki desmiti Madrides pašvaldības policijas auto. Uzreiz pēc tam Krievijas valsts mediju sociālo tīklu kontos parādījās apgalvojumi, ka garā automašīnu rinda esot karaļa eskorts. To atkārtoja arī Baltkrievijas propaganda.
"Spāņu sašutumu nav grūti saprast. Karalis atbrauca uz sagrauto Valensiju ar kilometru garu svītu. Cilvēki par eskortu bija šokā," sludināja Baltkrievijas valsts kanāla ONT ziņās.
Šos melus publicēja, piemēram, Krievijas bruņoto spēku medija "Zvezda" "Telegram" kanāls un Kremļa propagandas tīklā ietilpstošais medijs "Pravda".
