Vēl pirms tumsas iestāšanās un lāpu gājiena sākuma visi sanākušie pulcējas Rīgas Brāļu kapos, lai aizdegtu svecītes kritušo karavīru piemiņai. Silti tērpušies, ar patriotisma garu sanākuši gan ģimenes, gan draugu bariņi.
Lāpu gājiena dalībniece Laura: "11. novembris – tā ir ļoti īpaša diena. Jo man tā saistās ar valsts brīvību, ar nacionālām jūtām, patriotiskām jūtām, un mums jābūt ļoti pateicīgiem šiem cilvēkiem, kas nolika galvas, lai mēs varētu dzīvot tik labā un laimīgā valstī, kādā mēs pašreiz dzīvojam."
Darja: "Šogad pirmo reizi Rīgā, jāizbauda emocijas, ko lai saka... Es Rīgā mācos, tāpēc nolēmu tomēr nebraukt uz Pļaviņām atpakaļ, jo divas stundas jābrauc. Manuprāt, Rīgā vairāk sabiedrība ir kopā, un es gribu to izbaudīt. To vienotību, kuras, manuprāt, ikdienā ļoti trūkst."
Helmuts: "Šeit mana ģimene stāv, mēs iesim visi kopā šogad. Tā, lai mazajam arī ir prieciņš. Noliksim svecītes. Plāns tāds."
Kad ar svecīšu liesmu sasildīti Brāļu kapi, īsta gaismas upe devās Brīvības pieminekļa virzienā.
Lāpu gājiena dalībniece Dace: "Mēs nākam, lai jaunā paaudze mācās šos svētkus. Lai piemin, lai atceras, un tas ir arī sava veida kopā būšanas brīdis. Ejam ar lāpām nest gaismu cauri pilsētai un atcerēties mūsu varoņus."
Juris: "11. novembrī jādodas gājienā! No Brāļu kapiem līdz Brīvības piemineklim, jāatceras pagātnes notikumi... Nu, tā arī pildām savu pienākumu."
Lāpu gājiens noslēdzās 11. novembra krastmalā, kur Daugavas ūdeņos tika ielaists uguns plosts, godinot kritušos cīnītājus, kuru kapa vieta nav zināma.
Gājieni aizvadīti arī citās Latvijas pilsētās.