Rīta Panorāma

Intervija ar RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes dekānu Jāni Cauni

Rīta Panorāma

Intervija ar Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvi Māri Lielkalnu

Intervija ar Rīgas Valda Zālīša sākumskolas direktori Elitu Rīteri

Matemātiķu apvienības viceprezidente par sliktajiem eksāmenu rezultātiem: Atslēgas vārds ir skolotājs

Latvijā ir katastrofāls skolotāju trūkums, un sliktajos matemātikas eksāmenu rezultātos atslēgas vārds ir skolotājs – vai viņa metodes un pieredze, kā nonākt līdz rezultātam, ir pietiekama, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" vērtēja Latvijas Matemātikas skolotāju apvienības viceprezidente, Rīgas Valda Zālīša sākumskolas direktore Elita Rītere.

"Atslēgas vārds ir skolotājs. Tāpat kā ģimenē – atslēgas vārds ir pieaugušais. Latvijā ir katastrofāls skolotāju trūkums, īpaši trūkst matemātikas skolotāju. Ir daudz cilvēku, kuri labas gribas vadīti ir nonākuši skolā, – [jāanalizē], vai viņu metodika un pieredze, kā nonāk līdz rezultātam, ir pietiekama," sacīja Rītere, atbildot uz jautājumu, kā skaidrot sliktos rezultātus matemātikas eksāmenos. 

"Bet sabiedrība un bērni vispār ir mainījušies, un tas liek mums, skolotājiem, pārdomāt – bērni mācās citādāk. Bērns grib zināt par procesu, kā viņš iegaumē un kā var [zināšanas] lietot,"

teica Rītere, vaicājot, "vai pedagogu, kas šobrīd ienāk klasē, kompetence ļauj brīvi diskutēt par to, kā labāk atcerēties, kurš paņēmiens vai cik ilgi pēc notikušās stundas man vēlreiz jāpaskatās, kāds būs šis rezultāts".

Rītere uzsvēra, ka mūsdienu mainīgā pasaule, mākslīgā intelekta attīstība jau pasaka priekšā, ka skolotājam ir jāmainās. "Jāiet laikam līdzi, jāsaprot, ko paņemt no savas bagāžas līdzi, kuros virzienos vēl ir jāpilnveidojas un jāgūst jauna pieredze," pārdomās dalījās Rītere.

Viņa atzina, ka skolēni un izglītības sistēma, kurā savulaik viņa ienāca kā skolotāja, vairs nav tāda, kā šobrīd.

"Skola un vecāki gaida no jaunā skolotāja nobriedušu personību, kas spēj argumentēt savu rīcību un izvēlēties efektīvas metodes.

Tie, kas beidz [studijas] 22 vai 23 gados, bieži vien ir šaubu un neziņu ceļā, tāpēc neformālas organizācijas, tādas kā matemātiķu apvienība, ir vieta, kur pedagogam drošā vidē pateikt, ka es kaut ko nevaru, un [vaicāt,] kā dari tu," teica Rītere.

"Šodienas bērns vēlas, lai ar viņu runā [kā izmantot zināšanas]. Šodienas bērns ir prasīgāks un ģimenes gaida rezultātu," secināja Rītere.

Runājot par caurviju prasmēm vai tomēr labāk mācīt "tīro" matemātiku, Rītere norādīja, ka nevar nodalīt klasiskās zināšanas no tā, ko gaida darba devējs, – kritiski domāt, kā rīkoties neparastās situācijās. 

"Ar peldēšanas rokasgrāmatu es peldēt neiemācīšos. Tāpat arī matemātikā – ir jābūt laikam vingrināties. Un tad es paskatos, kā es to citās situācijās izmantošu, bet to visu piedāvā skolotājs, kuram ir ideja, uz kurieni ejam. Ja fokusēsies tikai uz caurvijām, zināšanas pazudīs, un otrādi. Galējības nav veids, kā to darīt," uzsvēra Rītere.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti