Šī ir viena no lielākajām korupcijas lietām Latvijas vēsturē, kur runa ir par kukuļiem vairāk nekā piecu miljonu eiro vērtībā.
Saskaņā ar vienošanos, kas vēl jāapstiprina tiesai, apsūdzētie savu vainu atzīst, atgriež noteiktu naudas summu valsts budžetā un izcieš nosacītu brīvības atņemšanu.
Ceturtdien, 11. maijā, seši apsūdzētie, viņu aizstāvji, prokurors un tiesa sanāca uz kārtējo tiesas sēdi "Daimler" kukuļošanas krimināllietā. Vienu no daudzām tiesas sēdēm lietas skatīšanā, kas ilgst aptuveni desmit gadu garumā.
Un beidzot, visdrīzāk jau šī mēneša beigās, lietas iztiesāšanai varētu tikt pielikts punkts. Visi apsūdzētie šodien parakstīja vienošanos ar prokuratūru, ka viņi atzīst savu vainu noziedzīgajā nodarījumā.
Vienošanās nodota tiesnesim apstiprināšanai. No apsūdzētajiem krimināllietā centrālā figūra ir Leonards Tenis – bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks un kādreizējais "Rīgas satiksmes" padomes priekšsēdētāja vietnieks.
"Tāda vienošanās tika piedāvāta, un es tam piekrītu. Es negribu, lai tiesa vilktos vēl piecus gadus. Pirmā instance. Tāpēc visiem ir vienošanās, lai to lietu izskatītu kaut kā savādāk nekā parasti. Tas nozīmē – vienošanās," sacīja Tenis.
"Daimler" kukuļošanas lieta ir viens no apjomīgākajiem kriminālprocesiem. Tajā par kukuļošanas noziegumiem un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu apsūdzētas sešas personas. Runa ir par kukuļiem vairāk nekā piecu miljonu eiro vērtībā, kas saistīti ar Rīgas sabiedriskā transporta iepirkumiem 2000. gadu sākumā.
Vienošanās paredz ne tikai apsūdzēto vainas atzīšanu, bet arī naudas atmaksāšanu valsts budžetā nepilnu divu miljonu eiro apmērā, nosacītu brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju.
"Nonācām pie secinājuma, ka vieglāk ir šo procesu izbeigt, netērējot valsts līdzekļus, netērējot nervus un visu pārējo. Un novienoties. Kā saka, cilvēks var dzīvot tālāk un nosedz zaudējumus, ja tiek uzskatīts, ka tādi ir. Kas jau ir izdarīts," teica Teņa aizstāvis Saulvedis Vārpiņš.
Vainu atzina arī tolaik Zviedrijā reģistrētā uzņēmuma direktors Raimonds Krastiņš un visi pārējie apsūdzētie. "Nu, vienošanās nav iespējama savādāk, kā tikai, ja atzīst vainu. Prasītā noteikti katram ir sava kaut kāda naudas summa. Tas, kas attiecas uz manu klientu, tas ir izdarīts," sacīja Sergeja Zambera aizstāvis Aivars Purmalis.
"Mēs esam vienojušies par sodu, ar kuru arī mans klients ir iepazīstināts un ir apmierināts. Tās [prasības] ir izpildītas visas. Jā. Šie nosacījumi ir izpildīti," piebilda Agra Koroševska aizstāve Dace Vasioleka.
Runīgāki ir Armands un Vita Zeihmaņi. Armands Zeihmanis tolaik arī bijis bijušā mēra Gundara Bojāra padomnieks. Abi ar sievu apsūdzēti par naudas atmazgāšanas atbalstīšanu.
"Ja tu gribi iet uz izlīgumu, tev ir jāatzīst vaina, vai tu tam piekrīti vai nepiekrīti. Tā kā šobrīd es atstāšu to jautājumu atvērtu. Vai es esmu atzinis? Juridiski es esmu atzinis un parakstījies par savas vainas, kā saka, atzīšanu," sacīja Zeihmanis.
Jautāta, vai šobrīd ir nožēla par tā laika notikumiem, Zeihmane atzina: "Grūti pateikt, vai tā ir nožēla. Es teiktu, ka kaut kādā mērā tā bija muļķība un neuzmanība. Katrā ziņā es domāju, ka šī vainas atzīšana ir smagākais šajā vienošanās procesā."
Kā stāstīja prokurors, nosacītā brīvības atņemšana katram ir atkarīga no noziedzīgā nodarījuma apjoma, skaita. Un tas ilgums attiecīgi katram ir atšķirīgs. Mantas konfiskācija ir attiecināma uz vienu no apsūdzētajiem. Vienošanās abām pusēm būs izdevīgākais variants.
"Tie smagākie noziegumi ir izdarīti principā 20, 18 gadus atpakaļ. Rēķinot arī to, kāds varētu būt iznākums, ja lieta ietu parastajā kārtībā, proti, kad varētu būt gala nolēmums. Tas varētu būt vēl pēc četriem, pieciem gadiem. Līdz ar to varbūtība, ka parastajā kārtībā, neatzīstot vainu un neko nemaksājot, ka varētu cits iznākums būt, ir gana strīdīgs. Līdz ar to es uzskatu, ka šajā gadījumā tas ir labs kompromiss," sprieda prokurors Māris Leja.
Noslēgtā vienošanās būs spēkā tikai tad, ja to apstiprinās tiesa. Tas būs zināms pēc divām nedēļām.
