Valmierā atklās Ukrainas Mazo pilsētu asociācijas pārstāvniecību

Ceturtdien Valmierā atklās Ukrainas Mazo pilsētu asociācijas pārstāvniecība. Tās atklāšanā piedalīsies Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols. Pārstāvniecības atklāšana būs savā ziņā tikai svinīgs pārstāvniecības statusa apstiprinājums, jo jau vairāk nekā gadu Ukrainas Mazo pilsētu asociācijas darbs tiek vadīts no Valmieras. 

Valmierā atklās Ukrainas Mazo pilsētu asociācijas pārstāvniecību
00:00 / 04:19
Lejuplādēt

Ukrainas Mazo pilsētu asociācijas izpilddirektore Oksana Kiriļuka stāstīja, ka viņas lēmumam doties bēgļu gaitās vispirms pamatā bija doma par abu meitu drošību, dzīvesbiedrs palika Ukrainā, bet viņa ar meitām nu jau vairāk kā gadu ir Valmierā un, kā stāstīja Valmieras novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums, te turpina arī savu darbu.

"Principā tā pārstāvniecība jau darbojas līdz ar Oksanas Kiriļukas ienākšanu mūsu domē, Oksana ir arī mūsu domes oficiāls darbinieks un principā arī kā tāds tiltiņš arī uz ukraiņu kopienu šeit," atzina Gailums.

Kiriļuka, dzīvojot un strādājot Valmierā, vispirms jau iesaistījās palīdzības kravu organizēšanā, un te lieti noderēja viņas kontakti ar Ukrainas pašvaldībām, lai gādātu tieši tās lietas, kuras ir konkrētajai vietai nepieciešamas. Otrs, tika meklētas arī dažādas sadarbības iespējas un veidoti kontakti ar Latvijas un Igaunijas pašvaldībām, lai arī tādējādi palīdzētu savai valstij.

"Mēs redzējām, ka ir iespējas palīdzēt Ukrainas pašvaldībām, šajā gadā mums izdevās noslēgt daudzus sadarbības līgumus, tie ir ar Valmieras novada pašvaldību, ar Latvijas Pašvaldību savienību, ar Tirdzniecības un rūpniecības kameru un ar pašvaldību apvienību "Rīgas Metropole"," stāstīja Kiriļuka.

Ceturtdien Ukrainas Mazo pilsētu asociācijas pārstāvniecība Valmierā iegūs oficiālu statusu, taču, kā stāstīja Kiriļuka, arī aizvadītajā gadā ir paveikts daudz, lai palīdzētu savu darbu veidot Ukrainas pašvaldībām. Pamatā tie bija dažādi video semināri.

Kiriļuka norādīja: "Latvijas speciālisti un eksperti labprāt piekrita dalīties pieredzē, mums bija ļoti daudz video semināru, šajā laikā, kopš ir kara darbība, ir bijuši vairāk nekā 140 pieredzes apmaiņas video semināri, katrā no šiem semināriem piedalījās no 50 līdz 100 Ukrainas pašvaldību pārstāvju, tas nozīmē, ka lai arī ir karš, mūsu pašvaldību cilvēki ir gatavi mācīties. Es redzu, ka tas, ko mēs darām no šejienes, Ukrainā ir nepieciešams."

Viens no video semināriem, kas piesaistīja lielu Ukrainas pašvaldību interesi, bija par vidzemnieku pieredzi atkritumu apsaimniekošanā. 

Savukārt Latvijas pašvaldības, kā stāstīja Gailums, varētu gūt pieredzi no ukraiņiem civilajā aizsardzībā: "Pēc Oksanas stāstītā, tur ir mums ļoti, ļoti daudz ko mācīties, ja mēs šeit varbūt reizi gadā, vai pāris reizes gadā veicam kaut kādas izspēles, tad tur tā ir cita civilā aizsardzība un noteikti būtu arī kaut kas mums pārņemams un mums ar Oksanu ir sarunāts, ka viens seminārs varētu būt tieši ar tiem cilvēkiem, kas šo civilo aizsardzību veic."

Pieredzes gūšanu un mācīšanos Kiriļuka uzsvēra, arī stāstot par pārstāvniecības darbības turpmākajiem mērķiem. Viens no galvenajiem esot saistīts ar Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Kiriļuka pauda: "Mēs ceram un tam ticam, ka pēc uzvaras, mēs kļūsim par pilntiesīgiem Eiropas savienības dalībniekiem, tāpēc jau tagad mums ir jāgatavo mūsu pašvaldības šiem Eiropas savienības standartiem, piemēram, ja mēs runājam par sagrauta bērnudārza atjaunošanu, tad, protams, tas ir jāatjauno tā, lai būtu labāks, kā bija un lai tas jau atbilstu visām Eiropas savienības normām."

Vēl viens būtisks darbības virziens Ukrainas Mazo pilsētu pārstāvniecībai Latvijā būs arī risināt jautājumus, kas saistīti ar Ukrainas atjaunošanu pēc kara.

"Jau tagad ir jādomā, kā mēs atjaunosim savu valsti, kā dzīvosim, ņemot vērā pēckara apstākļus, kad daudzi uzņēmumi ir sagrauti, varbūt kādus no tiem pat nevajag atjaunot, vai arī tie ir pārcelti uz citu apgabalu. Ir pašvaldības, kur cilvēku ir palicis maz, vai gluži otrādi, iekšējās migrācijas dēļ šis skaits ir audzis, tātad ir jāmācās mainīt darbības stratēģiju atkarībā no tiem izaicinājumiem, kurus ir radījusi karadarbība," atzīmēja Kiriļuka.

Kiriļuka arī uzsvēra, ka paralēli šiem darbības mērķiem, kas saistīti ar iestāšanos Eiropas Savienībā un valsts atjaunošanu, šobrīd, kad rit karadarbība, būtiski ir turpināt arī humānās palīdzības sniegšanu tām Ukrainas pašvaldībām, kuru teritorijas piedzīvo Krievijas armijas apšaudes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti