Saeima dod skaidru signālu – EP vēlēšanās varētu ļaut balsot jebkurā iecirknī

Saeima ceturtdien, 11. maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu likumā, paredzot, ka nākamgad paredzētajās EP vēlēšanās tiks izmantots tiešsaistes vēlētāju reģistrs, kas nozīmē, ka vēlētāji varēs balsot jebkurā iecirknī. Par to vienprātīgi balsoja 93 deputāti. Likumprojektu atzina par steidzamu, un tas vēl jāizskata otrajā, galīgajā lasījumā.

"Ar šiem grozījumiem mēs skaidri un nepārprotami nosakām, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētajam ir jābūt iespējai balsot jebkurā iecirknī pēc izvēles," norādīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Edmunds Jurēvics ("Jaunā Vienotība").

Tiesa, joprojām nav skaidrības, kas darbinās vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu, lai vēlētāji varētu balsot jebkurā iecirknī. Sarunas par IT sistēmu nodrošināšanu pārņēmusi Valsts kanceleja, kuras direktors Jānis Citskovskis par vēlēšanu jomu atbildīgajai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai iepriekš ziņoja, ka neviena iestāde datu apmaiņu starp iecirkņiem nodrošināt tomēr nespēs, tāpēc pakalpojums jāmeklē privātajā sektorā. 

Likumprojekts arī paredz, ka

vēlēšanu iecirkņi darbu sāks stundu vēlāk nekā ierasts līdz šim – iecirkņi būs atvērti no plkst. 8 līdz plkst. 20. 

Tāpat tiks mainīti iecirkņu darba laiki iepriekšējās balsošanas dienās. Pašlaik noteikts, ka iepriekš var nobalsot trešdien no plkst. 17 līdz 20, ceturtdien – no plkst. 9 līdz 12, piektdien – no plkst. 10 līdz 20. Likumprojekts piedāvā šos laikus mainīt atbilstīgi iepriekšējo Saeimas vēlēšanu pieredzei, kas pierādīja, ka piemērotāki iepriekšējās balsošanas laiki būtu pirmdien no pulksten 16 līdz 20, ceturtdien — no pulksten 9 līdz 12 un piektdien — no pulksten 14 līdz 18.

Likumprojekts arī paredz salāgot kandidātu sarakstu iesniegšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas laikus, lai nebūtu tā, ka aģitācija ir jau sākusies, bet kandidātu saraksti vēl nav iesniegti.  Iecerēts, ka kandidātu saraksti EP vēlēšanām jāiesniedz ilgāku laiku pirms vēlēšanām, proti, no 135. līdz 120. dienai pirms vēlēšanu dienas. 

Likumprojekts atzīts par steidzamu. Priekšlikumus otrajam lasījumam var iesniegt līdz 18. maijam. Plānots, ka likumprojektu galīgajā lasījumā izskatīs 25. maija sēdē. 

Uzdevums trīs ministriem 

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Kristīne Saulīte LTV raidījumā "Rīta Panorāma" pastāstīja, ka premjers personīgi viņai darījis zināmu, ka uzdevis divu nedēļu laikā trim ministriem – iekšlietu, satiksmes un pašvaldību - izlemt, kurš varētu būt IT sistēmu turētājs.

CVK vadītāja uzskata, ka sistēma ir kārtīgi jāpārbauda, arī no drošības viedokļa, un gads, kas atlicis līdz EP vēlēšanām, visiem uzdevumiem nav daudz. Tāpat viņa uzsvēra, ka "aiz durvīm" ir arī pašvaldību vēlēšanas, tāpēc beidzot ir jātiek skaidrībā, kurš tad būs IT sistēmu turētājs. 

KONTEKSTS:

Eiropas Parlamenta vēlēšanas vairāku dienu garumā notiks 2024. gada maijā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs vienlaikus. 

Tāpat KNAB iepriekš sāktā kriminālprocesā veicis procesuālās darbības informācijas tehnoloģiju uzņēmumā "SOAAR", kas pēdējos gados uzvarējis apjomīgos CVK un citu valsts iestāžu iepirkumos. Šajā kriminālprocesā figurē uzņēmums un tā valdes loceklis. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti