Dienas ziņas

Vairāki simti mediķu prasa palielināt finansējumu

Dienas ziņas

Dienas ziņas

"Jaunā Vienotība" Valsts prezidenta amatam virza Rinkēviču

«Jaunā Vienotība» prezidenta amatam virza Rinkēviču  

"Jaunā Vienotība" Valsts prezidenta amatam virzīs ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču ("Jaunā Vienotība"). Par to apvienības pārstāvji paziņoja ceturtdien, 11. maijā, sasauktajā preses konferencē.

Edgars Rinkēvičs

Dzimis 1973. gadā Jūrmalā

Bakalaura grādu ieguva Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, studēja politikas zinātni un starptautiskās attiecības Groningenas Universitātē, Nīderlandē, ieguva maģistra grādu politikas zinātnē Latvijas Universitātē un maģistra grādu ASV Nacionālās aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālajā koledžā.

Karjeru sāka kā Latvijas Radio žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos, pēc tam ilgus gadus strādāja Aizsardzības ministrijā dažādos amatos, tostarp bija valsts sekretārs un Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks sarunās par iestāšanos NATO. Vadīja NATO samita Rīgā organizācijas biroju.

2008.-2011. gadā bija Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs.

Kopš 2011. gada 25. oktobra ir Latvijas ārlietu ministrs.

Politisko karjeru sāka Zatlera Reformu partijā, kopš 2014. gada ir partijā “Vienotība”.

Nav precējies, 2014. gadā tviterī paziņoja, ka ir homoseksuāls un Latvijā jārada tiesisks regulējums visa veida partnerattiecībām.

"Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis norādīja, ka "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcija Rinkēviča kandidatūru Valsts prezidenta amatam atbalstīja vienbalsīgi.

"Jaunā Vienotība" jau iesniegusi Saeimas kancelejā parakstītu iesniegumu par Rinkēviča kandidatūras izvirzīšanu.

Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") vispirms izteica vislielāko pateicību esošajam Valsts prezidentam Egilam Levitam par viņa ieguldījumu valsts stabilitātes nodrošināšanā, "konsekventi aizstāvot Latvijas intereses un palīdzot noturēt mūsu skaidro kursu Eiropas Savienībā un NATO".

Uzskaitot "Jaunās Vienotības" izvirzītā kandidāta Rinkēviča stiprās puses, premjers uzsvēra, ka viņam jau ir bijusi ilggadēja pieredze, vadot Valsts prezidenta kanceleju Valda Zatlera laikā. Tāpat Rinkēvičs ir viens no retajiem, kas, pēc darba ierēdniecībā nonākot politikā, ir sevi spilgti parādījis.

Kā ārlietu ministrs Rinkēvičs palīdzējis nostiprināt Latvijas pozīcijas ne vien militārās drošības jomā, bet arī ar OECD valstu partneriem. Turklāt Rinkēvičs, ilgus gadus būdams ārlietu ministra postenī, pazīst "citu valstu spēlētājus, viņam ir plašākā kontaktu bāze, kāda vispār būtu iedomājama, un tas krietni palīdzētu Valsts prezidenta amatā", ja Saeima viņu tajā apstiprinātu.

"Edgaram ir, iespējams, visdziļākā pieredze, kompetence un gatavība šim [Valsts prezidenta] amatam. Edgars Rinkēvičs ir absolūti prognozējams. [..] Viņš nav nezināmais kandidāts. [..] Viņš ir sen izturējis pārbaudi ar varu un atpazīstamību," uzsvēra premjers.

"Viņa kurss, viņa viedoklis, viņa argumentācija, viņa vēsais saprāts ir ļoti labi zināms," turpināja Kariņš.

Rinkēvičs preses konferencē pateicās "Jaunajai Vienotībai" par uzticību, izvirzot viņu augstajam amatam. Rinkēviča galvenā prioritāte augstajā amatā būtu iekšējā un ārējā drošība, ņemot vērā Ukrainā notiekošo karu un mainīgo starptautisko vidi. Tāpat būtiska ir Latvijas ekonomikas attīstība un labklājība.

Rinkēvičs uzsvēra, ka Valsts prezidenta amats ir politiski neitrāls: "Lai arī cik laba pagātne bijusi ar "Jauno Vienotību", tajā brīdī esi visas valsts, nevis partijas vai kādas koalīcijas prezidents. Tas ir princips, ko prezidenti tomēr cenšas ievērot, lai arī kā viņi būtu ievēlēti – kā politiski neitrāli vai kādas partijas pārstāvji."

Kariņš sacīja, ka "Jaunā Vienotība" ir interesēta, lai Saeimas vairākums atbalstītu Rinkēviča kandidatūru augstajā amatā. "No šī brīža sāksim plašas konsultācijas un meklēsim atbalstu [Rinkēviča kandidatūrai Saeimā]," teica premjers.

Vaicāts, kas varētu ieņemt ārlietu ministra posteni, ja Rinkēviču apstiprinās Valsts prezidenta amatā, Kariņš sacīja, ka šis process vēl ir priekšā. Savukārt, atbildot uz jautājumu, vai nav bīstami šajā ģeopolitiskajā situācijā mainīt ārlietu ministru, premjers akcentēja, ka Rinkēviča apstiprināšana par Valsts prezidentu "būtu ļoti labs un skaidrs signāls mūsu sabiedrotajiem, ka Latvija ne tikai savu kursu turpina, bet arī nostiprina".

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

KONTEKSTS:

Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā. Amata pretendentu vārdus Saeimā var iesniegt no 9. līdz 13. maijam. 

Līdzšinējais Valsts prezidents Egils Levits paziņojis, ka nekandidēs uz otro pilnvaru termiņu. Pašlaik Valsts prezidenta amatam pieteikti vēl divi kandidāti. Visi 15 "Apvienotā saraksta" deputāti izvirzīja uzņēmēju un politiskā spēka dibinātāju Uldi Pīlēnu, kuram atbalstu iepriekš solījusi arī opozīcijā esošā "Latvija pirmajā vietā". Savukārt partija "Progresīvie" izvirzīja biedrības "esiLV" vadītāju Elīnu Pinto.

Pēc Levita lēmuma tomēr nekandidēt uz otro termiņu neoficiāli izskanējis, ka "Jaunā Vienotība" amatam varētu virzīt savu pārstāvi, ārlietu ministru Rinkēviču. Politologi atzina, ka viņš būtu spēcīgs kandidāts, taču  jautājums būtu par to, kas "Jaunajai Vienotībai" būtu jāapsola, lai nodrošinātu viņam Saeimas vairākuma atbalstu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti