ĪSUMĀ:
- Otrdien sākās valsts valodas pārbaudes Krievijas pilsoņiem.
- Krievijas pilsoņiem pārbaudījumiem bija jāreģistrējas no 1. februāra līdz 24. martam.
- Otrdien trīs vietās Rīgā eksāmenu lika 270 Krievijas pilsoņi.
- Vēl līdz 20. maijam eksāmenu kārtos vairāk nekā 8000 cilvēku.
- PMLP: par valsts valodas pārbaudes nenokārtošanu Krievijas pilsoņus draud izraidīt no 2. decembra
Rīgas Valsts tehnikuma telpas līdzās Vecrīgai ir viena no trīs vietām, kur no otrdienas lojalitāti Latvijai valsts valodas eksāmena veidā apliecina Krievijas pilsoņi. Otrdien tur cilvēki gados pulcējās grupiņās, aktīvi apspriedās krievu valodā. Ziņas no tiem, kas jau bijuši eksāmenā – jautājumi neesot sarežģīti, lielākās raizes sagādājusi vēstules rakstīšana latviešu valodā.
Avārijas signalizācija, kas otrdien pamatīgi nobaidīja eksāmenu kārtotājus Rīgas Valsts tehnikuma telpās, gan esot bijusi tikai mācību trauksme, kādas šī mācību iestāde piedzīvojot regulāri, sacīja dežurants Raits, kas koordinēja Krievijas pilsoņu evakuāciju. Uzņēmīgākie no viņiem steidzās atpakaļ telpās, vēl pirms to atļāva, jo gribēja kārtot eksāmenu.
Latvijas Radio uzrunāja 65 gadus veco Gaļinu. Sieviete sacīja: "Kaut ko mēs runāsim, kaut ko mēs zinām. Man visi teica – runā, pareizi vai nepareizi! Vienalga, runā!"
Gaļina Latvijā ieradusies 1987. gadā, šeit apprecējusies. 26 gadus strādājusi par pārdevēju Rīgā. Krievijas pilsonību pieņēmusi 2014. gadā, lai varētu aiziet kaimiņvalsts pensijā – tur tā dota jau no 55 gadu vecuma, un ilgāk strādāt neesot varējusi sirds slimības dēļ. Tagad viņa iztiek ar 100 eiro Krievijas pensiju un 200 eiro Latvijas – tās katra esot sarēķināta par attiecīgajā valstī nostrādāto laiku. Pat zobu salabošanai trūkst līdzekļu. Vīrs ir miris, bērnu viņai veselības dēļ nevarēja būt, un arī Krievijā neviens viņu negaida.
"Lai atteiktos no Krievijas pilsonības, vajag samaksāt daudz naudas, lai pieteiktos Latvijas pilsonībai, atkal vajag naudu," sacīja Gaļina.
Krievijas pilsoņiem bija jāreģistrējas pārbaudījumiem no 1. februāra līdz 24. martam. Šo procesu vada Valsts izglītības satura centrs (VISC), kura pārstāve Liene Bērziņa stāstīja, ka otrdien trīs vietās Rīgā eksāmenu lika 270 Krievijas pilsoņi, bet līdz 20. maijam Rīgā tos kārtošot 5531, Daugavpilī – 1751, bet Liepājā – 1029. Rezultātus viņi saņems 7. darba dienā pēc pārbaudes kārtošanas.
"Eksāmens sastāv no četrām daļām. Klausīšanās, lasīšana, rakstīšana un runāšana," tā ir īpaši Krievijas Federācijas pilsoņiem radīta kārtība, skaidroja Bērziņa – tiem, kas ir pieteikušies, ir garantija iegūt apliecinājumu par valsts valodas zināšanām. Iepriekš gan valsts institūcijas pauda, ka mērķa grupā ir 18 000 cilvēku, tomēr valodas eksāmenam pieteikušies ir tikai 8000.
"Jā. Viss ir atkarīgs no tā, vai viņi pieteiksies un vai būs iespējams visus, kuri ir pieteikušies, noeksaminēt līdz vajadzīgajam laikam," stāstīja Bērziņa.
Īpašu eksāmenu kampaņu VISC otrreiz vairs nerīkošot. Lai turpmāk uzturētos Latvijā, šai Krievijas pilsoņu grupai pašai jāmeklē veids, kā nokārtot valodas pārbaudi parastajā kārtībā, skaidroja Bērziņa.
Tikmēr Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe sacīja, ka eksāmena procedūrai jābūt uzsāktai vismaz līdz 1. septembrim.
"Ja šis pieteikums netiks iesniegts līdz 1. septembrim, tad cilvēka uzturēšanās atļauja zaudē spēku un valsts ir jāatstāj līdz 2. decembrim. Tālāk tas ir robežsardzes jautājums, valsts jāatstāj piespiedu kārtā," stāstīja Puķe.
KONTEKSTS:
Imigrācijas likuma grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta.
Aptuveni 9000 cilvēku valodas pārbaudei nav pieteikušies, un viņiem jārēķinās, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas termiņš līdz ar to beigsies līdz ar 1. septembri. Saeima nolēma ļaut Krievijas pilsoņiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot valsts valodas pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, attiecīgi tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Tikmēr Satversmes tiesā ierosinātas jau četras lietas par jaunajām Imigrācijas likuma prasībām.
