1:1

(Zīmju valodā). Aktuālā intervija 1:1

1:1

(Zīmju valodā). 1:1. Gundars Rēders: Nauris Puntulis

1:1. Kultūras ministrs Nauris Puntulis

Ministrs: Neatkarīga sabiedriskā medija finansējuma modelis ir jāpiesaista IKP

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

"Ja mēs vēlamies runāt par neatkarīgu sabiedrisko mediju, tad finansējuma modelis ir jāpiesaista iekšzemes kopproduktam (IKP)," tā Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība). 

Puntulis uzsvēra, ka šī ir viņa nemainīga pozīcija: "Ja mēs runājam par sabiedrisko mediju apvienošanu un finansējuma modeli, mana pozīcija ir nemainīga, – ja mēs vēlamies runāt par neatkarīgu sabiedrisko mediju, tad finansējuma modelis ir jāpiesaista iekšzemes kopproduktam."

Saeimai piebremzējot sabiedrisko mediju apvienošanu, deputāti bija vienisprātis, ka pirms Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošanas nepieciešama skaidrība par apvienota medija finansēšanas modeli. Jāpiebilst, ka darba grupai par apvienotā sabiedriskā medija finansēšanas modeli ir dots laiks līdz maija beigām.

Savukārt saistībā ar pretrunīgi vērtētajiem priekšlikumiem par krievu valodas satura ierobežošanu sabiedriskajos medijos, no kuriem vairākus iesniedza Puntuļa pārstāvētās Nacionālās apvienības Saeimas deputāti, ministrs norādīja, ka sabiedriskajam medijam Latvijā ir jāraida valsts valodā. 

"Mēs esam definējuši, ka šis lēmums būs pieņemts kaut kad nākotnē, bet pašlaik mēs šo "kaut kad nākotnē" esam definējuši kā 2026. gadu," piebilda ministrs.

KONTEKSTS:

Saeima ir tikusi līdz konceptuālam atbalstam sabiedrisko mediju apvienošanai. Paredzēts, ka 2024. gada 1. janvārī darbu sāks apvienota juridiskā vienība – Latvijas Sabiedriskais medijs, kurā Latvijas Radio, Latvijas Televīzija un portāls LSM.LV saglabājas kā atsevišķas vienības, tajā skaitā atsevišķi ziņu dienesti. Taču plānota Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas atbalsta struktūru saplūšana.

Tāpat līdz 2025. gadam jāsagatavo apvienota vidējā termiņa stratēģija. Ar to saistīta arī finansējuma modeļa maiņa. Tam īpaši veidotā darba grupa vienojās par aprēķinu precizēšanu nolūkā piecu gadu laikā sasniegt Eiropas Savienības valstu vidējo finansējuma līmeni, kas ir 0,16% no iekšzemes kopprodukta. Saskaņā ar Eiropas raidorganizāciju apvienības datiem Latvijas sabiedrisko mediju finansējums 2020. gadā bija trešais zemākais Eiropas Savienībā, sasniedzot 0,1% no IKP.

Finansējuma modeļa maiņas likuma grozījumus bija iecerēts sagatavot šopavasar, lai Saeima tos pagūtu pieņemt līdz Jāņiem. Tomēr marta izskaņā koalīcija vienojās nesteigties ar sabiedrisko mediju apvienošanu, kā rezultātā sabiedrisko mediju apvienošanu piebremzēja arī Saeimā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti