Iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, kādiem būtu jābūt starpvalstu attiecību veidošanas prioritārajiem virzieniem Latvijā, – vai nu orientējoties uz Rietumiem, vai Austrumiem, tostarp bijušajām PSRS republikām.
Kopumā šogad fiksēts novērojumu vēsturē augstākais to iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata, ka Latvijas ārpolitikai jāraugās Rietumu virzienā. Šādu viedokli pauduši 63% iedzīvotāju, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. 2021. gadā mērījumi netika veikti, taču pirms tam šis rādītājs ne reizi nav sasniedzis 50% robežu. Kopš 2008. gada rādītājs vairāk nekā dubultojies.
Sasniegts arī vēsturiski zemākais to iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata, ka Latvijai būtu jāorientējas uz Austrumiem – šādi uzskata vien 18% iedzīvotāju, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā 2022. gadā, kad Krievija iebruka Ukrainā. Līdz šim augstākais rādītājs fiksēts 2010. gadā, kad Austrumus kā pievilcīgāku ārpolitikas virzienu uzskatīja 46% iedzīvotāju.
Šī gada rādītājs lielā mērā sasniegts uz Latvijas krievvalodīgo rēķina. Kopš 2019. gada atbalsts Latvijas ārpolitikas kursam Austrumu virzienā sarucis teju divkārt – no 55% 2019. gadā līdz 33% šogad. Augstākais rādītājs Latvijas krievvalodīgo vidū fiksēts 2010. gadā, kad Austrumu kursu par piemērotāku atzina 65% krievvalodīgo iedzīvotāju.
Vēl gada laikā būtiski pieaudzis to krievvalodīgo īpatsvars, kas uzskata, ka Latvijai jāskatās Rietumu virzienā – 2022. gadā tādu bija 34%, šogad – jau 41%.
Pēdējo četru gadu laikā šis rādītājs gandrīz dubultojies – no 23% 2019. gadā. Mazākais atbalsts Latvijas orientācijai uz Rietumiem fiksēts 2010. gadā, kad šādu viedokli pauda tikai 14% Latvijas krievvalodīgo.
Tikmēr 41% aptaujāto, domājot par Latvijas ārpolitikas orientāciju uzskata, ka nepieciešama tālāka un dziļāka Latvijas integrācija Eiropas Savienībā (ES), 12% – ciešāka sadarbība un draudzīgu attiecību veidošana ar Krieviju, bet 35% – Latvijas patstāvības un suverenitātes nostiprināšana, neorientējoties ne uz Krieviju, ne Rietumiem.
Aptauja veikta 2023. gada martā, aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentu, tostarp aptuveni 600 krievvalodīgo personu.
