Pērn Pārtikas un veterinārais dienests par iespējamiem mājas un istabas dzīvnieku labturības pārkāpumiem veicis nepilnu pusotru tūkstoti pārbaužu. Trešdaļā no pārbaudēm konstatēti pārkāpumi, stāsta dienesta Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa: "Visvairāk pārkāpumu, kuri konstatēti, saistās ar dzīvnieku dokumentiem – nav pases vai vakcinācijas apliecības, kā arī pārkāpumi attiecībā uz dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu. Mazāk konstatētās neatbilstības ir vispārējās dzīvnieka turēšanas prasību pārkāpumi – vai dzīvnieki neklaiņo, un arī veterinārmedicīniskās aprūpes nodrošināšana."
Pagājušais gads no citiem īpaši nav atšķīries – PVD veikto labturības pārbaužu un pārkāpumu skaits ir nemainīgs. Jāpiebilst, ka dienests veic pārbaudes, kad saņem sūdzības.
"Mēs izskatām arī anonīmās sūdzības. Diemžēl bieži notiek, ka cilvēki savstarpējās attiecībās iesaista arī dzīvniekus. Līdz ar to sūdzas par neesošiem pārkāpumiem," norāda Mairita Riekstiņa.
PVD pērn par labturības pārkāpumiem piemēroja 52 administratīvos sodus. Vidējais soda apmērs – aptuveni 200 eiro.
Arī veterinārārsti atzīst, ka dzīvnieku labturības pārkāpumu nav īpaši vairāk kā citus gadus. Latvijas Veterinārārstu biedrības vadītājs Valdis Šmēliņš stāsta, ka speciālisti ar mājdzīvnieku labturības pārkāpumiem saskaras vien tad, kad īpašnieks nav savlaicīgi palīdzējis dzīvniekam. Nereti novēlota rīcība saistāma arī ar naudas trūkumu.
"Tas, protams, parāda arī sabiedrības sociālo stāvokli. [Novēlotai ārstēšanai] var būt vairāki iemesli: zināšanu trūkums, izpratnes trūkums, kā arī viens no iemesliem varētu būt naudas trūkums,"
atzīmē Valdis Šmēliņš. "Ja īpašnieks uzskata, ka dzīvnieks tur mazliet pakasās, vai dzīvnieks ēd, bet tam ir kāds iekaisums, ka varēs kaut ko pasmērēt un liekas, ka viss pāries. Bet tikai tad, kad viņš beigās saprot, ka dzīvniekam kļūst arvien sliktāk, tad īpašnieks stipri novēloti griežas pie veterinārārsta."
Šmēliņš akcentē, ka pandēmijas laikā iedzīvotāji nereti sāka turēt mājdzīvniekus, lai nejustos vientuļi. Taču reizēm šiem cilvēkiem trūkst zināšanu par mājdzīvnieku labturības noteikumu ievērošanu. Un ir vēl cita īpašnieku kategorija.
"Tad mums parādās tāda grupa, ko mēs saucam par "dzīvnieku glābējiem". Viņi pieņems savā pajumtē klaiņojošos dzīvniekus, bet viņi nepadomā par to, ka nav ne telpu, ne iespēju [to turēšanai]," skaidro Šmēliņš.
Par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz 1750 eiro.
